Pāvests novēlēja Itāliju Jaunavas Marijas aizbildniecībai

Tuvojoties mariāniskā mēneša noslēgumam, pāvests Benedikts XVI novēlēja Itāliju Jaunavas Marijas aizbildniecībai. 26. maija vakarā viņš devās uz Romas lielāko, Marijai veltīto dievnamu – Santa Maria Maggiore. Šī ir vieta, kurā pāvesta vārdiem runājot, „garīgums un māksla saplūduši gadsimtiem vienotā kalumā”. Tā ir viena no četrām lielākajām Romas bazilikām, kurā 150. gadskārtā kopš Itālijas politiskās vienotības, Benedikts XVI vēlējās novēlēt itāliešu nāciju Mater Unitatis – Vienotības Mātei. Šī bazilika ir pirmā visā Rietumu pasaulē, kas veltīta Dievmātei. Pāvests pastāstīja, ka tajā ienākot, viņš domās atgriezies 2000. gada kristietības Jubilejā, kad svētīgais Jānis Pāvils II atvēra Svētās durvis, novēlot, lai Jaunava Marija ir nomodā pār svētceļniekiem, kas šai laikā apmeklēs Romu. Vēršoties pie ticīgajiem, pašreizējais pāvests sacīja, ka arī šodien vēlamies pārkāpt to „Vissvētāko slieksni”, kas ir Kristus, un lūgt Mariju atbalstīt mūsu gājumu un aizbildināt par mums. Svētais tēvs piebilda, ka Marija pasniedz mums spoguli, kurā esam aicināti atzīt savu identitāti.

Santa Maria Maggiore bazilikas durvīs ir attēlots Efezas koncils. Arī pati celtne, kuras sākumi ir meklējami V gadsimtā, ir saistīta ar šo ekumenisko saietu, kas notika 431. gadā. Efezas koncilā vienotā Baznīca aizstāvēja un apliecināja Theotokos – Dieva Mātes titulu. Benedikts XVI atgādināja, ka tas ir tituls ar kristoloģisku saturu, kas liecina par Dieva Dēla iemiesošanos un izsaka Viņā cilvēciskās dabas vienotību ar dievišķo.

Pāvests uzsvēra, ka ticība Dievam nav cilvēka ienaidnieks. Viņa cilvēcisko cieņu, kā arī sociālās dzīves kvalitāti iedragā pavisam kas cits. Tikšanās ar Evaņģēlija aizvien dzīvo vārdu, katrā vēstures brīdī ir bijusi civilizācijas avots. Tā ir veidojusi tiltus starp tautām un bagātinājusi pilsētas, izpaužoties kultūrā, mākslā, neskaitāmās tuvākmīlestības formās.

Vācu tautības pāvests teica, ka Itālija, atzīmējot savas politiskās vienotības 150 gadus, var lepoties ar Baznīcas klātbūtni, kas cenšas aizstāvēt cilvēka pamattiesības, sākot no dzīvības aizstāvības visās tās fāzēs un no ģimenes aizstāvības. Benedikts XVI uzsvēra, ka ģimene ir pirmā realitāte, kurā var izaugt brīvas un atbildīgas personas, personas, kas ir izveidojušās to dziļo vērtību garā, kas liek atvērties brālībai un stāties pretim dzīves izaicinājumiem. Izmantojot izdevību, pāvests norādīja, ka viens no šādiem izaicinājumiem šodien ir grūtības sameklēt cilvēka pilnīgai cieņai atbilstošu darbu. Tāpēc viņš aicināja politiķus un darba devējus pārvarēt tos šķēršļus, kas jauniešiem traucē veidot stabilu un drošu ģimenes dzīvi, jo pretējā gadījumā, tiek radīts nopietns zaudējums autentiskai sabiedrības attīstībai.

Novēlot Itāliju Dievmātes aizbildniecībai, Romas bīskaps aicināja ticīgos aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, veicināt iniciatīvas, ko iedvesmo Baznīcas sociālā mācība, lai tie, kas ir aicināti uz politisko un administratīvo atbildību, nekrīt kārdinājumā izmantot savu stāvokli personīgo interešu un varaskāres labā. Svētais tēvs rosināja atbalstīt apvienības, kas veicina kultūras, sociālā un karitatīvā rakstura darbību.

I. Šteinerte/VR