Digitālā laikmeta cilvēks meklē Dievu. Pāvesta katehēze par lūgšanu

Dieva uzticīgajai mīlestībai cilvēks atbild ar lūgšanu – norādīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Uz tikšanos ar pāvestu Svētā Pētera laukumā pulcējās vairāk nekā 15 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm. Viņš turpināja pagājušajā trešdienā iesākto katehēžu ciklu par lūgšanas tematu. Pasvītroja, ka katra cilvēka sirdī mīt dziļas ilgas pēc Dieva un mūžības. Vēršoties pie atsevišķām svētceļnieku grupām, Svētais tēvs mudināja visus ticīgos lūgties un aicināt to darīt savus bērnus, vecākus un draugus. Lūgšana ir nekas cits kā mīlestības apmaiņa, kas piešķir jēgu mūsu dzīvei. Pāvests uzrunāja svētceļniekus arī lietuviešu valodā. Maija mēnesī ticīgie īpaši godina Dievmāti. Mūsu kaimiņzemes ticīgajiem Svētais tēvs vēlēja, lai Jaunava Marija pavada katru cilvēku taisnības un miera meklējumos.

Mēs dzīvojam sekulārisma laikmetā. Daži izturas pret Dievu vienaldzīgi. Taču vienlaikus ir vērojamas daudzas zīmes, kas liecina par reliģisko atmodu. Benedikts XVI atzina, ka cilvēks šodien no jauna atklāj Dieva nozīmi savā dzīvē, aizvien dziļāk apzinās, ka ar materiālajām lietām vien nepietiek. Cilvēks tiecas pēc Dieva. „Radīdams pasauli, Dievs ikvienu būtni no nebūtības „izsauc” eksistencē… Kaut arī grēka dēļ cilvēks ir zaudējis savu sākotnējo līdzību ar Dievu, viņš joprojām ir sava Radītāja attēls, saglabājot ilgas pēc tā, kurš viņu ir „saucis” uz eksistenci. Visas reliģijas liecina par šo cilvēka būtisko tieksmi” (KBK 2566). Komentējot Katoliskās Baznīcas katehisma fragmentu, pāvests pasvītroja, ka cilvēks pēc savas dabas ir reliģiska būtne. Nav nevienas civilizācijas, kura nebūtu bijusi reliģiska. „Ilgas pēc Dieva ir ierakstītas cilvēka sirdī, jo cilvēks ir Dieva radīts un Dievam radīts” (KBK 27).

Tāpat kā alu cilvēki senatnē, arī mūsdienu digitālā laikmeta cilvēks meklē gaismu no augšienes. Viņš meklē atbildi uz jautājumiem par savas dzīves jēgu. Viņš jūt, ka šo atbildi nevar atrast ne sevī, ne zinātniskajā progresā. Benedikts XVI uzsvēra, ka katrā cilvēkā mīt dziļas slāpes pēc bezgalīgā un nostaļģija pēc mūžības. Viņš tiecas pēc skaistuma, mīlestības un patiesības. Cilvēks slāpst pēc Dieva. Svētā Akvīnas Toma vārdiem runājot, cilvēka ilgu pēc Dieva izteiksme ir lūgšana. Šīs ilgas, ko pats Dievs ielicis viņa sirdī, ir „lūgšanas dvēsele” – norādīja pāvests.

Benedikts XVI pasvītroja, ka lūgšana ir iekšēja stāja. Pirms nekā to saistīt ar virkni verbālo formulu, priekšrakstiem vai dažādiem kulta aktiem, jāapzinās, ka tā ir iekšēja stāja, atrašanās Dieva klātbūtnē. Patiesa lūgšana izriet no cilvēka sirds. Tur tā laiž savas saknes un tur atrodas tās centrs. Vienlaikus jāatzīst, ka lūgties nav viegli. Tieši lūgšanā visspilgtāk izpaužas mūsu nesavtīgums. Līdz ar to lūgšanas pieredze mums visiem ir izaicinājums. Tā ir dāvana un žēlastība, ko nepieciešams lūgt no Kunga. Lūgšanā cilvēks apzinās, ka ir radība, kura pati nespēj piepildīt savu dzīvi. Ievērojot šo attiecību ar Dievu dinamiku, viens no elementiem, kas ir cieši saistīts ar lūgšanu, ir nomešanās ceļos. Svētais tēvs atzina, ka tas ir paradoksāls žests. Es varu būt spiests mesties ceļos sava trūkuma un verdzības dēļ, bet varu arī mesties ceļos spontāni, atzīstot savus ierobežojumus un vajadzību pēc otras Personas. Tai es atzīstu, ka esmu vājš un grēcinieks, kuram vajadzīga palīdzība.

Pāvests pasvītroja, ka vienīgi Dievs var piepildīt mūsu dzīvi. Lūgšanas būtība ir tanī, ka cilvēks vēršas pie Otra. No vienas puses, lūgšana palīdz atklāt pašam sevi, bet no otras puses, lūgšanā cilvēks pievēršas Dievam, kurš vienīgais piepilda viņa sirds dziļākās ilgas. Lūgšana ir personīgas mīlošas attiecības ar Dievu – atgādināja Benedikts XVI, aicinot ticīgos lūgties un klusumā ieklausīties Kungā iespējami biežāk. Uzrunājot jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, Svētais tēvs mudināja regulāri lūgties rožukroni.

J. Evertovskis / VR