Vatikāns: Benediktam XVI veltīts koncerts

Apritot sešiem pontifikāta gadiem, pāvestam Benediktam XVI ceturtdienas vakarā bija veltīts koncerts. Ierosme par šī kultūras snieguma dāvāšanu pieder Itālijas Republikas prezidentam Džordžo Napolitano. Koncertu Pāvila VI zālē dziedāja un atskaņoja Romas operteātra orķestris un koris maestro Hesus Lopeza Kobos un Roberto Gabbiani vadībā. Tika izpildīts Antonio Vivaldi komponētais Credo RV 591 un Džoakino Rossini Stabat Mater.

Pēc koncerta noklausīšanās pāvests pateicās prezidentam Napolitano un koncerta izpildītājiem. Izmantojot izdevību, Svētais tēvs pateicās arī visai itāliešu tautai par tās garīgo tuvību šais sešos gados, kā arī par tiešo un netiešo klātbūtni dārgā priekšgājēja Jāņa Pāvila II beatifikācijas brīdī.

Pāvests izteica prieku par tikko dzirdētajiem mūzikas meistardarbiem, ko sacerējuši divi izcili Itālijas komponisti Antonio Vivaldi un Džoakino Rossini. Romas bīskaps teica, ka Itālijai, kas šogad atskatās uz 150 savas vienotības gadiem, ar šiem savas tautas dēliem ir pamats lepoties.

Pakavējoties pie Vivaldi komponētā Credo, jeb Baznīcas ticības apliecinājuma, pāvests paskaidroja, ka ar Credo apliecināt savu ticību, nozīmē uzticīgi apliecināt realitāti, kas mūs atbalsta, kas atbalsta pasauli. Tas nozīmē pieņemt šīs realitātes patieso jēgu kā stabilu pamatu, uz kura droši varam balstīties. Tas nozīmē arī apzināties, ka visa, tai skaitā arī mūsu pašu balstu, mēs nevaram radīt paši. Šo balstu varam tikai saņemt. Kristīgā ticība nesaka „es ticu uz kaut ko”, bet „es ticu un Kādu” – uz Dievu, kas ir atklājies Jēzū. Viņā apzinos īsto pasaules jēgu. Šī ticēšana aptver visu personu, kas iet pretim Viņam.

Skaņdarbu Credo venēciešu komponists Antonio Vivaldi sacerēja ap 1715. gadu. Benedikts XVI pievērsa uzmanību, ka šai Credo izpildījumā nav solistu. Dzied tikai koris. Šādā veidā komponists ir vēlējies izteikt ticības „mēs”, jeb visas Baznīcas kopienas ticības apliecinājumu. Pāvests atgādināja, ka Vivaldi bija ne tikai komponists, bet arī priesteris, un mūzika dzima no viņa ticības. Ievērojamais Venēcijas teātra mākslas pārstāvis Karlo Goldoni, pēc savas pirmās tikšanās ar Vivaldi, liecināja: „Es viņu satiku, mūzikas ieskautu un ar breviāru rokās.”

Otrs skaņdarbs, ko piektdienas vakarā noklausījās pāvests, ir Džoakino Rossini Stabat Mater – lielā meditācija par Jēzus nāves noslēpumu un par Viņa Mātes Marijas dziļajām sāpēm. Operu posmu savā karjerā Rossini noslēdza jau 37 gadu vecumā, kā pēdējo sacerot operu „Vilhelms Tells”. Kopš tā laika viņš nerakstīja plašu proporciju skaņdarbus, izņemot vienīgi Stabat Mater un Petite Messe Solennelle. Dzirdētajā mūzikas sacerējumā Benedikts XVI īpaši izcēla a capella dziedājumus Eja mater fons amoris un Quando corpus morietur, kuros meistars atgriežas pie lielās polifonijas ar emocionāli piesātinātu intensitāti, kas kļūst par īstu lūgšanu „Kad mirs mana miesa, ļaujiet, lai dvēselei tiktu piešķirta Paradīzes godība”. 71 gada vecumā, pabeidzot Petite Messe Solennelle, Rossini rakstīja: „Labais Dievs, lūk, esmu noslēdzis šo nabaga Misi… Tu zini, ka esmu radīts komiskiem darbiem, kuros maz zinātnes, tikai mazliet sirds un tas arī viss. Esi man žēlsirdīgs un ļauj baudīt paradīzi!” Lielā komponista ticību pāvests Benedikts XVI novērtēja kā vienkāršu, taču ļoti patiesu. Viņš izteica cerību, ka abi dzirdētie skaņdarbi bagātinās arī koncerta klausītāju ticību.

I. Šteinerte / VR