Benedikta XVI katehēze par lūgšanu

Lūgšana ir māksla. Tā ir būtiska cilvēka dzīves sastāvdaļa – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Šodien pāvests iesāka jaunu katehēzes ciklu par kristīgo lūgšanu, ko mums iemācīja Jēzus un Baznīca turpina mācīt. Lūgšanas pamats ir Kristus atnestās jaunās dzīves dāvana – viņš pasvītroja. Tomēr cilvēki ir vērsušies pie Dieva arī jau senajās kultūrās. Tāpēc pirmajā reizē Svētais tēvs pieskārās lūgšanas tēmai Ēģiptes, Mezopotāmijas, Grieķijas un Romas kultūrā. Svētā Pētera laukumā pulcējās vairāk nekā 50 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm. Pirms audiences Benedikts XVI automašīnā izbrauca starp sektoriem un svētīja klātesošos. Vācu valodā pāvests sveica jauno Šveices gvardu ģimeņu locekļus un draugus, un novēlēja viņiem atklāt savā dzīvē lūgšanas skaistumu. Benedikts XVI atgādināja, ka iepriekšējās reizēs savas katehēzes veltīja Baznīcas tēviem, slavenajiem viduslaiku teologiem un svētajām sievietēm.

Nākošajās katehēzēs, balstoties uz Svētajiem Rakstiem, Baznīcas tradīciju, garīgās dzīves un liturģijas skolotājiem, mācīsimies izdzīvot vēl intensīvākā veidā savas attiecības ar Kungu, var pat teikt, iesim „lūgšanas skolā”. Lūgšana ir saruna ar Dievu – pasvītroja Benedikts XVI. Atgādināja, ka ir nepieciešams mācīties lūgties. Pirmo mācību mums sniedz pats Kungs ar savu piemēru. Evaņģēlijos lasām, ka Jēzus nemitīgi uzturēja ciešu dialogu ar savu Tēvu. Viņš dzīvoja dziļā vienotībā ar Tēvu.

Pāvests norādīja uz dažiem lūgšanas piemēriem senajās kultūrās. Viņš pasvītroja, ka cilvēks ir reliģiska būtne. Katras personas sirdī ir ieliktas dziļas slāpes pēc Dieva. Piemēram, kāds autors raksta, ka senajā Ēģiptē neredzīgs vīrs vēršas pie dievišķas būtnes un lūdz atjaunot viņam redzi. Runa ir par lūgšanu ciešanās. Mezopotāmijā seno laiku lūdzējs ne tikai apzinās savu vainu, bet arī meklē žēlsirdību un apžēlošanu. Seno grieķu lūgšana pēc palīdzības ikdienas dzīvē un materiālo labumu iegūšanā pamazām pāraug aizvien nesavtīgākos lūgumos. Tādā veidā cilvēks kļūst labāks. „Dariet, lai būtu skaista mana iekšiene. Lai es par bagātu uzskatītu to, kurš ir gudrs, un lai man būtu tikai tik daudz naudas, cik var būt gudrajam. Vairāk es neprasu” – šādi lūdzās slavenais Sokrāts. Benedikts XVI norādīja, ka seno grieķu tekstos atrodam lūgšanas, kurās izteiktas ilgas pēc Dieva pazīšanas un Viņa Majestātes pagodināšanas. Romieši, pat ja lūdzās savtīgos nolūkos, prata arī slavēt un pateikties. Marks Aurēlijs atzīst, ka ir nepieciešams lūgties, lai veidotu auglīgu sadarbību starp dievišķo un cilvēcisko darbību. „Kurš tev teica, ka dievi mums nepalīdz tanīs lietās, kas ir atkarīgas no mums? Sāc tāpēc viņus lūgt un redzēsi” – viņš raksta.

Benedikts XVI paskaidroja, ka šie un daudzi citi seno laiku ļaudis atklāj lūgšanas saikni ar cilvēka dzīves jēgu. Lūgšana mums ļauj atvērties un pievērsties Dievam. Turpretī dzīve bez lūgšanas, paliek tukša un bezjēdzīga. Lūgšana atklāj patiesību par cilvēku. No vienas puses, viņš ir vāja un trausla būtne, tādēļ lūdz palīdzību no debesīm, no otras puses – apveltīts ar neizmērojamu cieņu, jo spēj veidot saikni ar Dievu. Visu laiku cilvēki lūdzas, jo meklē savas dzīves jēgu. To var atklāt tikai dievišķā noslēpuma gaismā, nodibinot attiecības ar Dievu. Pāvests piebilda, ka kristīgā Atklāsme attīra un piepilda cilvēkā ieliktās ilgas pēc Dieva. Pateicoties lūgšanai, mēs varam veidot dziļas attiecības ar savu debesu Tēvu. Svētais tēvs mudināja ticīgos vērsties pie Kunga un sacīt Viņam: „Kungs, māci mūs lūgties”. Audiences noslēgumā Benedikts XVI īpaši sveica svētceļniekus no Polijas, kuri ieradās Romā uz Jāņa Pāvila II beatifikācijas svinībām. Atgādināja, ka „Totus tuus” liecināja par viņa pilnīgo uzticēšanos Marijai.

J. Evertovskis / VR