Jāņa Pāvila II beatifikācija: vigīlija Circo Massimo stadionā

Jānis Pāvils II ir dāvana mūsdienu pasaulei. Beatifikācijas svinības sākās jau 30. aprīlī ar vigīliju, kas notika Romas senajā stadionā Circo Massimo. Tajā piedalījās vairāk nekā 200 tūkstoši svētceļnieku no daudzām valstīm. Tikšanos, ko varam salīdzināt ar Pasaules Jauniešu dienu svinībām, atklāja Romas diecēzes ģenerālvikārs kardināls Agostino Vallini. Laukumā dominēja baltsarkano karogu krāsa, kas liecināja, ka svētceļnieku lielākā daļa ir ieradušies no Polijas. Bija redzami arī Brazīlijas, Portugāles, Spānijas, Francijas, Itālijas, Libānas un citu valstu karogi. Neaizmirstamu gaisotni radīja arī sveču liesmas, kas izgaismaja nakts tumsu.

Uz speciāli uzceltas skatuves sēdēja kardināli, Romas diecēzes pārstāvji un Jāņa Pāvila II beatifikācijas procesa postulators. Fonā bija redzama liela izmēra Dievmātes ikonas Salus Populi Romani reprodukcija. Tika rādīti 2000. gadā notikušo Pasaules Jauniešu dienu svinību fragmenti. Toreiz pāvests teica: „Roma nekad neaizmirsīs šo troksni...” Uzstājās Romas apvienotais koris un sv. Cecīlijas simfoniskais orķestris, ko diriģēja liturģisko svinību biroja vadītājs, priesteris Marko Frisina.

Ticības un lūgšanas svētkus vadīja itāļu žurnāliste Safirija Lečese. Pirmais liecību sniedza spāņu ārsts un žurnālists Joahims Navarro Valls. No 1984. līdz 2006. gadam viņš veica Vatikāna preses sekretāra pienākumus, un bija viens no vistuvākajiem Jāņa Pāvila II līdzstrādniekiem. Navarro Valls pauda pateicību par cilvēku, kurš teica Dievam „jā” visos savas dzīves notikumos. Norādīja uz pāvesta pārliecību, ka „cilvēkam ir vajadzīga Dieva žēlastība”. Jānis Pāvils II pats to meklēja, bieži ejot pie grēksūdzes. „Mēs kļūstam labi un skaisti sakramentu žēlastības spēkā. Tāpēc šodien esam aicināti no jauna atklāt Izlīgšanas sakramenta un žēlsirdības nozīmi” – teica bijušais Vatikāna preses sekretārs. Filipīniešu kopienas koris nodziedāja Ave Maria.

Jānis Pāvils II bija gans „pēc Dieva sirds”, tuvs visiem – nabagiem, mazajiem un slimajiem. Viņš bija dzīvības, ģimenes un miera aizstāvis – sacīja franču māsa Marija Simona Pjēra, kura, pateicoties šodien par svētīgo pasludinātā pāvesta aizbildniecībai, tika brīnumainā veidā izdziedināta no Parkinsona slimības. Vigīlijas laikā Circo Massimo laukumā māsa sniedza aizkustinošu liecību. Savā un visas kopienas vārdā viņa teica „paldies” Svētajam tēvam. Atzina, ka līdz sirds dziļumiem ir aizkustināta par saņemto izdziedināšanas žēlastību, kas veicināja šī beatifikācijas procesa norisi un panāca tā iznākumu.

Kad ārsti diagnosticēja Parkinsona slimību, man bija ļoti smagi skatīties uz pāvestu televīzijā, jo viņā redzēju savas slimības attēlu. Tomēr joprojām man viņš bija tuvs lūgšanā. Es vienmēr apbrīnoju viņa pazemību, spēku un drosmi – sacīja Marija Simona Pjēra. Viņas Kalvārijas ceļš sākās 2001. gadā, 40 gadu vecumā. Ar savu priekšzīmīgo dzīves piemēro, pilnīgo sevis aizmiršanu un nesavtīgo nodošanos savam kalpojumam, Jānis Pāvils II stiprināja māsas ticību un deva viņai spēku pieņemt savas ciešanas kā upuri, jo bez mīlestības tām nebūtu jēgas. Pēc viņa nāves es izjutu lielu tukšumu, man likās, ka pazaudēju draugu, mīļu tuvinieku, kādu, kurš mani saprata – liecināja izdziedinātā māsa.

Marijas Simonas Pjēras kongregācijas uzdevums ir kalpot ģimenēm un dzīvībai. Pēc tam, kad pēc pāvesta nāves, māsas veselības stāvoklis pasliktinājās, viņa lūdza savai priekšniecei nozīmēt viņas vietā darbā citu māsu. Atzina, ka savos sirds dziļumos pieņem, ka kādu dienu nāksies atrasties ratiņkrēslā. Taču neskatoties uz to, turpinās kalpot, upurējot savas ciešanas. Priekšniece atgādināja, ka visa kopiena par viņu lūdzas, un pasvītroja, ka Jānis Pāvils II vēl nav pateicis savu gala vārdu. Saruna notika 2. jūnija pēcpusdienā. Tajā pašā naktī, no 2. uz 3. jūniju, Marija Simona Pjēra piedzīvoja izdziedināšanu. Viņa apliecināja, ka šajā nodomā veltītās lūgšanas vienmēr bija pakārtotas Baznīcas misijai. Šī žēlastība tika lūgta nevis savam personīgajam labumam, bet tādēļ, lai varētu kalpot Baznīcai – strādāt ģimeņu un bērnu labā, un sludināt Dzīvības Evaņģēliju. Brīnums notika pateicoties Jāņa Pāvila II aizbildniecībai, māsu lūgšanām un viņu stiprajai ticībai. Liecības noslēgumā viņa atgādināja, ka Jānis Pāvils II šodien patiesi dzīvo mūsu vidū.

Pēc liecībām un dziesmas Totus tuus, vigīlijas otrajā daļā ticīgie lūdzās rožukroni, meditējot gaismas noslēpumus. Lūgšana iesākās ar jaunā svētīgā himnu „Atveriet durvis Kristum!” un Romas diecēzes ģenerālvikāra kard. Agostino Vallini ievadvārdiem. Kardināls pasvītroja, ka Jānis Pāvils II bija spožs ticības liecinieks. Viņa piemiņa ir nevis atgriešanās pagātnē, bet pamudinājums raudzīties uz priekšu. Rožukroņa lūgšanas laikā notika pieslēgšanās pieciem sanktuārijiem. Svētceļnieki Romas Circo Massimo laukumā, pateicoties televīzijas tiešraidei, varēja vienoties lūgšanā ar ticīgajiem Lagevņiku sanktuārijā Polijā, Kavekamo-Bugando svētnīcā Tanzānijā, Harissas bazilikā Libānā, Gvadelupes dievnamā Meksikā un Fatimas svētnīcā Portugālē. Lūgšanas tika veltītas par jauniešiem, ģimenēm, jauno evaņģelizāciju, mieru pasaulē un Baznīcu. Katru rožukroņa noslēpumu ievadīja īss video materiāls, kurā tika parādīta Jāņa Pāvila II vizīte minētajās vietās un tika retranslēts viņa uzrunas fragments. Vigīlijas noslēgumā Benedikts XVI ar televīzijas starpniecību skaitīja lūgšanu Dievmātei un deva visiem klātesošajiem savu apustulisko svētību.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR