"Zinu, ka biju slima un pēkšņi kļuvu vesela" – saka māsa Marija Simona Pjēra. Viņa
ir pārliecināta, ka izdziedināšana notikusi ar pāvesta Jāņa Pāvila II aizbildniecību.
Francijā dibinātās kongregācijas māsa neizskaidrojamā veidā tika izdziedināta no Parkinsonas
slimības.
M. Marija Simona Pjēra: Man pietrūkst vārdu, lai izteiktu
to, ko esmu pieredzējusi. Tā ir neizsakāmi liela žēlastība. Izjutu iekšējo mieru,
kaut kas notika manās miesās. Jutos ļoti viegla, savādāka, pilnīgi izmainījusies.
Jutu nepieciešamību iet un lūgties Vissvētākā Sakramenta priekšā. Būdama māsa esmu
pieradusi katru dienu veikt Euharistijas adorāciju, taču šajā reizē to pārdzīvoju
īpaši dziļā veidā. Tas viss bija tik liels un spēcīgs. Nakts vidū izjutu nepieciešamību
lūgties Vissvētākā Sakramenta priekšā.
Kāpēc domājat, ka tieši Jānis Pāvils
II ir uzklausījis jūsu lūgšanas?
M. Marija Simona Pjēra: Tās nebija
tikai manas, bet arī visu kongregācijas māsu lūgšanas. Tas nozīmē, ka aptuveni simts
māsas lūdzās par mani. Viņu dedzība man deva milzīgu spēku ilgās un smagās slimības
laikā. Tas bija arī svēto kopienas, visu, kas dzīvo debesīs, nopelns.
Kāpēc
jūs izvēlējāties pāvesta Jāņa Pāvila II aizbildniecību?
M. Marija Simona
Pjēra: Es nezinu kāpēc. Mūsu kongregācijas uzdevums ir kalpot dzīvībai un ģimenēm.
Pāvests Jānis Pāvils II vienmēr aizstāvēja dzīvības svētumu un sludināja to katrā
pasaules malā. Arī mēs kalpojam dzīvībai, ģimenei, dzimstošajiem bērniem, dzīvībai
no ieņemšanas brīža, katrai dzīvībai. Bez tam, mani piemeklēja tā pati slimība, ar
ko slimoja arī Jānis Pāvils II – Parkinsona slimība.
Vai neparastā izdziedināšana
ietekmēja māsas garīgo dzīvi un attieksmi pret lūgšanu?
M. Marija Simona
Pjēra: Varu droši teikt, ka ir izmainījusies mana iekšējā dzīve, intensīvāka kļuvusi
arī lūgšana. Man grūti to izskaidrot. Bez šaubām, Euharistija un adorācija manā dzīvē
ir ieguvusi īpašu nozīmi. Tā bija svarīga arī agrāk, taču tagad kļuvusi daudz dziļāka,
būtiskāka. Nemitīgi izjūtu vēlēšanos iegrimt kontemplācijas lūgšanā. Jau agrāk mīlēju
Dievmāti, taču tagad Marija priekš manis ir īpaši nozīmīga. Arī Jānis Pāvils II bija
tuvs Dievmātei. Ko es varu teikt? Zinu tikai to, ka biju slima, bet tagad esmu vesela.
Tas ir arī viss. Bez šaubām, Vatikāns rūpīgi pārbaudīs dokumentāciju un apstiprinās
vai manu izdziedināšanu var saistīt ar brīnumu vai arī nē. Šobrīd varu pateikt tikai
to: biju slima, tagad esmu vesela.
Svētajos Rakstos daudz tiek runāts par
brīnumiem, kuru veica Jēzus. Šodien par to tiek mazliet aizmirsts. Varbūt
cilvēki baidās no brīnumiem?
M. Marija Simona Pjēra: Dievam nekas
nav neiespējams. Domāju, ka šodien par to ir īpaši jārunā: ar ticību viss ir iespējams
un viss atrodas mīlošā Dieva rokās.