Pāvesta katehēze par Lieldienu noslēpumu

Kristieši ir aicināti būt par jaunu ieraugu pasaulē. Viņu uzdevums ir atvērt savu tuvāko sirdis cerībai, priekam un dzīvībai – sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences laikā. Saulainajā trešdienas priekšpusdienā Svētā Pētera laukumā pulcējās aptuveni 20 tk. svētceļnieku no daudzām valstīm. Tie sagaidīja pāvestu ierodamies no Kastelgandolfo, kur pēc svētkiem viņš pavada dažas dienas, lai atpūstos. Katehēzes mācībā Svētais tēvs runāja par Lieldienu notikumu. Kristus augšāmcelšanās ir kristīgās ticības centrālais noslēpums un pamats.

Benedikts XVI atgādināja, ka Kristus nāves un augšāmcelšanas noslēpumu svinēšana nav tikai pagātnes notikumu atcere. Tā ir šo noslēpumu aktualizācija. Ticība uz augšāmcēlušos Kristu, tik tiešām, pārveido un atjauno mūsu eksistenci – viņš pasvītroja. Augšāmcelšanās vēsts izmaina cilvēka sirdi un visu viņa dzīvi. Taču kādā veidā tas notiek? Kā mums jādzīvo, lai Lieldienu vēsts patiesi nestu mūsu dzīvē augļus? Kā ietērpt mūsu iekšējo un ārējo eksistenci „pashālā formā”? – jautāja Svētais tēvs. Jāsāk ar Jēzus augšāmcelšanās notikuma labu izpratni.

Pāvests paskaidroja, ka Jēzus augšāmcelšanās nebija atgriešanās atpakaļ šīs zemes dzīves statusā. Tā bija pāreja pavisam jaunā dimensijā, kas skar arī mūs un pasauli. Augšāmcelšanās orientē mūs uz mūžīgo dzīvi un paver jaunu nākotni visai cilvēcei. Šis notikums izgaismo un pārveido mūsu ikdienu. Svētais Pāvils vēstulē kolosiešiem mudina kristiešus tiekties pēc tā, kas augšā, nevis pēc tā, kas virs zemes (sal. Kol 3, 1-2). Pirmajā brīdī varētu likties, ka apustulis grib, lai mēs nonicinām šīs zemes lietas un neņemam vērā netaisnības, grēku un ciešanas. Taču tā nav tiesa. Runājot par zemes lietām, Pāvils aicina izskaust „netiklību, nešķīstību, kaislību, ļaunās kārības un mantkārību, kas ir kalpošana elkiem” (Kol 3, 5). Viņš skaidri norāda, ka esam aicināti atbrīvoties no vecā cilvēka, proti, nomirt savām kaislībām un egoismam, kas ir visu grēku sakne. Tiekties pēc tā, kas augšā, nozīmē ietērpties „sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā, pacietībā” un mīlestībā (Kol 3, 12-14). Skaidrojot vēstules kolosiešiem fragmentu, Benedikts XVI atgādināja, ka apustulis mums neliek bēgt no pasaules, kurā Dievs mums ir lēmis dzīvot. Protams, mūsu īstā tēvija ir debesīs, taču lai tur nokļūtu, mums ik dienas jāmēro ceļš pa šo pasauli. Tādēļ esam aicināti sekot Kristum un dzīvot tā, kā Viņš ir mācījis. Svētais tēvs piebilda, ka mēs kļūstam jauni cilvēki Kristībā. Mēs ietērpjamies Kristū, lai dzīvotu mīlestībā.

Sekojot Jēzum, pārveidojam ne tikai sevi, bet arī pasauli. Dzīvojot ticībā, cerībā un mīlestībā, mēs veicinām cilvēka un sabiedrības attīstību. Tādējādi sniedzam savu ieguldījumu tajā, lai pasaulē valdītu lielāka solidaritāte un cilvēki cits cienītu un respektētu. Benedikts XVI pasvītroja, ka mīlestība ir spēks, kas nojauc barjeras un ienes harmoniju gan mūsu pašu sirdīs, gan savstarpējās attiecībās. Mums, kristiešiem, kuri ticam, ka Kristus ar savu augšāmcelšanos atjaunoja cilvēku, neliekot tam pārraut saikni ar šo pasauli, jābūt par spožiem jaunās dzīves lieciniekiem. Lieldienas ir dāvana, ko esam aicināti aizvien dziļāk pieņemt ticībā, lai spētu katrā situācijā, ar Kristus žēlastības palīdzību, darboties saskaņā ar Dieva loģiku, saskaņā ar mīlestības loģiku.

Svētais tēvs aicināja ticīgos būt savā ikdienas dzīvē par patiesības un dzīvības lieciniekiem, lai Kristus gaisma izgaismotu pasauli. Viņš pasvītroja, ka vēsti par Jēzus augšāmcelšanos un ar to saistīto prieku nedrīkstam paturēt tikai sev. Esam aicināti to atklāt visiem saviem līdzcilvēkiem. Tādā veidā esam aicināti ienest cerību tur, kur valda bezcerība, prieku, kur valda skumjas, un dzīvību, kur valda nāve. Sveicot atsevišķas svētceļnieku grupas, pāvests uzrunāja arī ticīgos no Lietuvas. Audiences dalībnieku vidū bija svētceļnieki no Itālijai piederošās Lampedūzas salas, kur katru dienu ierodas simtiem Ziemeļāfrikas bēgļu. Pāvests viņus mudināja būt aizvien solidāriem pret brāļiem migrantiem, kā arī novēlēja, lai attiecīgās institūcijas neatlaidīgi rūpētos par nepieciešamo sabiedriskās kārtības saglabāšanu, kas ir katra pilsoņa interesēs.

J. Evertovskis / VR