Kard. A. Komastri: Dieva tauta bija pārliecināta, ka debesīs ienācis svētais

Romā sāk ierasties svētceļnieki – pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijas svētku dalībnieki. Nesen, 2. aprīlī, apritēja 6 gadi, kopš viņš atgriezās mūžīgā Tēva mājās. Šogad šo gadskārtu apgaismo priecīga un emocionāla gaidīšana. Ne tikai Romā, bet visā pasaulē ticīgie jūtas pacilāti, tuvojoties 1. maijam, dienai, kad pāvests Benedikts XVI altāru godā svinīgi paaugstinās savu priekšgājēju Pētera pēcteča amatā. Laikposmā starp nākamā svētīgā nāves atceri un beatifikāciju, pie Vatikāna radio mikrofona pārdomās kavējas pāvesta vikārs Vatikāna valstī, kardināls Andželo Komastri:

Ir jāatzīst, ka Dieva tauta Jāņa Pāvila II nāves brīdī jau bija pārliecināta, ka debesīs ir ienācis vēl viens svētais. Toreizējais kardināls Jozefs Ratcingers 2005. gada 8. aprīlī, bēru ceremonijas laikā svētā Pētera laukumā lūdza Jāņa Pāvila II svētību no debesu loga, jau zināmā veidā uzskatīdams viņu par svētu. Visi atceramies viņa aizkustinošos vārdus: „Svētais tēvs, svētiet mūs no debesu loga!” Līdz ar beatifikāciju, Dieva tautas izpratne tiks apstiprināta ar svinīgu un oficiālu pāvesta aktu.

Kā zināms, vienā no pēdējiem savas šīszemes dzīves brīžiem Jānis Pāvils II teica: „Ļaujiet man iet!” Ar šo „iet”, ar šo „atgriezties” pie Tēva, Karols Vojtila tomēr ir palicis un dzīvo kopā ar mums, varbūt pat vēl vairāk nekā iepriekš…
Šim „ļaujiet iet” ir precīza nozīme: Jānis Pāvils II jutās jau stāvam uz Tēva mājas sliekšņa. Tie vārdi izteica viņa sirds ilgas, gandrīz prieku – pasteidzināt soļus, lai Marijas rokas vadīts, izietu pretim Jēzum. Es savā ticības fantāzijā toreiz iedomājos, ka Marija stāvēja un gaidīja viņu pie debesu durvīm. Īstenībā, esmu par to pārliecināts. Marija, uz kuru Jānis Pāvils II nemitējās raudzīties, noteikti viņu saņēma savos apskāvienos, tāpat, kā toreiz, atentāta brīdī, cenšoties viņu izglābt.

„Totus tuus ego sum”: Jāņa Pāvila II pontifikāts ir noritējis Marijas zīmē. Vai šo beatifikāciju var uztvert kā Jaunavas dāvanu Baznīcai, visiem ticīgajiem?
Protams! Jānis Pāvils II visu savu dzīvi jutās saistīts ar Mariju. Bīskapa moto „Totus tuus” – „viss tavs, Marija,” ir visas viņa dzīves garīguma izteiksme. Bet īpašā veidā ir jāsaka, ka viņa pontifikāts ir attīstījies zem Marijas skatiena. Kā lai aizmirst 1981. gada 13. maiju? Dienu, kurā Dievmāte pirmoreiz parādījās Fatimā? Lode, kas izgāja cauri Jāņa Pāvila II ķermenim, bet nespēja to nogalināt? Pats Jānis Pāvils II teica: „Noziedzīga roka izšāva, lai nogalinātu, bet mātišķa roka mani apstādināja uz nāves sliekšņa”. Nav cita izskaidrojuma, kā vien šis. Un kā lai neatceras arī 1984. gada 25. martu? Tai dienā svētā Pētera laukumā, pretim Fatimas Dievmātes statujai, kas tika atvesta no Fatimas svētnīcas, pāvests ceļos nometies, novēlēja Krieviju Marijas Bezvainīgajai sirdij? Gadu vēlāk pie varas nāca Gorbačovs un sākās perestrojka – „pārkārtošanās” – izmaiņas un revolūcija Eiropas Austrumos?

Jāni Pāvilu II altāru godā iecels Benedikts XVI. Divi pāvesti, divi Baznīcas kalpi, divi draugi, divas personības, kas tik cieši saistītas savā starpā: arī tas ir īpaši nozīmīgs, varētu pat teikt – providenciāls aspekts…
Es domāju, ka tā ir pirmā reize Baznīcas vēsturē, kad pāvests var pasludināt par svētīgu savu priekšgājēju. Benediktam XVI tā noteikti būs ne tikai ārkārtēja sajūta, bet arī garīgas drošības avots! Jānis Pāvils II tagad, no debesīm, sargā sava pēcnācēja soļus un uzmundrina izaicinājumos, ar kuriem šodien ir jāsaskaras Baznīcai. Pāvests, tieši vienā no savām pirmajām uzrunām teica: „Man šķiet, ka joprojām dzirdu balsi, kas saka: „Nebaidieties!” Tas aicinājums, tā pavēle, ar ko pāvests vērsās pie visas pasaules, pie kristiešiem visā pasaulē… „Nebaidieties!”: šobrīd, šai dramatiskajā laikā, kurā šķiet, vēstures jūrā atkal trako vētra, viņš to noteikti saka arī Benediktam XVI. Pieķērušies Jēzum, zem Marijas skatiena, varam iziet cauri visām vēstures vētrām un būt droši, ka sasniegsim Dieva ostu.

I. Šteinerte / VR