Pr. F. Lombardi: Dieva mīlestība nokāpj bezdibenī, lai paceltu mūs augšup!

Nedēļas nogales pārdomās kārtējo reizi kavējas jezuītu tēvs Federiko Lombardi. Viņš atskatās uz dažām pāvesta Benedikta XVI Lielajā nedēļā teiktajām uzrunām:

„Trešdienas vispārējā audiencē Svētais tēvs izdarīja lielu atkāpi no rakstītā teksta, lai meditētu par Jēzus lūgšanu Ģetzemanē. Spontānā veidā pārdomājot par Jēzus bailēm nāves priekšā, viņš izcēla atšķirīgo starp Jēzu un Sokrātu. Apbrīnojams ir grieķu senatnes domātāja gara spēks un valdīšana pār sevi, ko viņa skolnieks Platons ir aprakstījis daudzās neaizmirstamās lappusēs. Taču Sokrāta neparastā vara pār bailēm zināmā veidā attālina viņu no vispārējā cilvēciskā stāvokļa. Jēzus šai ziņā ir līdzīgāks cilvēkiem, Viņš ir viens no mums.

Dieva mīlestība nokāpj pašā bezdibenī, lai visus mūs paceltu augšup. Paradoksālā veidā, lappuse, kas šķiet, ir visnoslēpumainākā un vismulsinošākā visā Evaņģēlijā, proti, Jēzus lūgšanas apraksts Ģetzemanes dārzā, pārvēršas lappusē, kas sniedz vislielāko mierinājumu cilvēces nebeidzamajām sāpēm visos laikos. Tātad, tās nav tikai nebeidzamas sāpes, bet arī nebeidzama mīlestība. Tāpēc varam runāt par pestīšanu un ticēt tai mūsu miesā, mūsu dzīvē un mūsu nāvē.

Lielajā Piektdienā, televīzijā atbildot uz jautājumiem, kas pāvestam tika uzdoti no dažādām pasaules malām, viņš teica, ka Euharistijā Jēzus augšāmcēlušā miesa mūs skar un ienāk mūsos, lai mūsu dzīvi pārveidotu Viņa jaunajā dzīvē. Ciešanas un Augšāmcelšanās ir vislielākā Dieva dāvana mūsu cilvēcībai, kas veic savu gājumu šīszemes virsū.”

I. Šteinerte/VR