Pāvests apmeklēja Fosse Ardeatine kapus

Svētdienas rītā pāvests apmeklēja Fosse Ardeatine – kapus Romas nomalē, kur 1944. gada 24. martā notika nacistu karaspēka veiktās masu eksekūcijas. Vēsturiskie avoti liecina, ka tika nogalināti 335 cilvēki, no kuriem lielākā daļa – 75% bija ebreji.

Fosse Ardeatine kapus savulaik ir apmeklējuši arī pāvesti Pāvils VI un Jānis Pāvils II. Benedikts XVI atveda sarkanu rožu vainagu, ko novietoja pie piemiņas plāksnes. Svēto tēvu pavadīja kardināls Andrea Kordero Lanca di Montedzemolo, kura tēvs atdusas šais kapos. Benedikts XVI apstājās pie kardināla tēva kapa, kā arī pie priestera Pjetro Papagallo un ebreja Alberto Funaro kapa. Pie šī kapa viņu pavadīja Funaro radinieks – rabīns, kurš nes sava tēvoča vārdu un uzvārdu. Klāt bija arī Romas galvenais rabīns Rikkardo di Seņji. Funaro ģimene II Pasaules kara laikā zaudēja vairāk nekā 20 cilvēkus – Fosse Ardeatine kapos atdusas divi, pārējie tika nogalināti Aušvicā. Savukārt, kardināla di Montedzemolo tēvs Džuzepe vadīja itāļu pretošanās grupu „Fronte Militare Clandestino”, bet Romas diecēzes priesteris Pjetro Papagallo tika nogalināts par to, ka viņš sadarbojās ar pretošanās kustību un palīdzēja ebrejiem un itāļu antifašistiem meklēt patvērumu. Pāvests Jānis Pāvils II 2000. Jubilejas gadā viņu iekļāva XX gadsimta Baznīcas mocekļu sarakstā.

Pāvests Benedikts XVI kapos teica uzrunu, kurā pastāstīja, ka viņš labprāt pieņēmis Itālijas nacionālās apvienības, kas sastāv no kritušo mocekļu ģimenes locekļiem, uzaicinājumu ierasties šai itāliešiem, jo īpaši romiešiem svētajā vietā. Pāvests citēja vārdus, kas iegravēti sienā kādā no spīdzināšanas cellēm „Ticu Dievam un Itālijai, ticu mocekļu un varoņu augšāmcelšanai, ticu tēvzemes un tautas brīvības atdzimšanai”. Tas ir nezināma, šeit nogalināta cilvēka testaments, kas liecina, ka cilvēka gars paliek brīvs pat visnežēlīgākajos apstākļos. Benedikts XVI teica, ka šogad, kad pirms dažām dienām Itālija atzīmēja 150. gadskārtu kopš tās valstiskās apvienošanas, vārdi „Ticu Dievam un Itālijai”, viņu iespaido jo īpaši, sevišķi tāpēc, ka tajos ir izteikts ticības primāts, no kuras smelties uzticību un cerību Itālijai un tās nākotnei. „Tas, kas šeit notika 1944. gada 24. martā, ir smags Dieva apvainojums, jo tā ir apzināta cilvēka vardarbība pret cilvēku. Tās ir kara, katra kara, visnosodāmākās sekas, bet Dievs ir dzīvība, miers, kopība,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka ir nācis šai vietā, lai piesauktu Dievišķo žēlsirdību, jo tikai tā var remdēt tukšumu, dziedēt rētas, ko aklas vardarbības iespaidā radījuši cilvēki, kas ir atteikušies no Dieva bērnu cieņas.

Benedikts XVI uzsvēra, ka lai arī kādā kontinentā dzīvotu un kādai tautai piederētu, cilvēks ir debesu Tēva bērns un visu cilvēku brālis. Diemžēl, kā liecina Fosse Ardeatine kapi, Dieva bērna un visu cilvēku brāļa statuss ne vienmēr tiek ievērots. Tāpēc ir jāatsakās no ļaunā un jāsaka „jā” labajam. Ir jātic mīlestības un dzīvības Dievam, un jāatmet jebkura nepatiesa „dieva” attēls, jo šis nepatiesais „dievs” nodod Dieva svēto Vārdu un rezultātā nodod cilvēku, kurš ir radīts pēc Dieva līdzības.

I. Šteinerte / VR