Moceklība ir mūsu mīlestības un uzticības pārbaudījums – liecina brālis Žans Pjērs
Šūmahers intervijā franču laikrakstam Le Progrès. Pirms 15 gadiem, naktī
no 26. uz 27. martu, Alžīrijā tika nolaupīti septiņi trapistu mūki. Gandrīz divus
mēnešus nekas par viņu likteni nebija zināms. Parīzes Dievmātes katedrālē dega septiņas
svecītes. Ticīgie lūdzās un gaidīja brāļu atbrīvošanu. Taču pienāca ziņa, ka sagūstītie
ir nogalināti. Brālis Šūmahers bija viens no diviem mūkiem, kuram izdevās izdzīvot.
Kad apmēram 20 bruņoti vīri ielauzās klosterī, viņš palika nepamanīts. Šodien šis
reliģiskā ordeņa loceklis liecina, ka kopš tā laika nemitīgi lūdzas par savu brāļu
slepkavu atgriešanos.
Stundu ilgā ekskluzīvā telefonsarunā ar žurnālistu,
87 gadus vecais trapistu mūks atzina, ka pēc notikušās traģēdijas ilgi centies izzināt,
kāpēc viņa brāļus piemeklēja šāds liktenis, un kāpēc viņš tika saudzēts. Atbildi esot
atradis kādas klostera priekšnieces vēstulē. Tajā rakstīts, ka no dažiem brāļiem tiek
prasīts sniegt liecību, atdodot savu dzīvību, bet no citiem – liecināt ar savu dzīvi.
Tibirinas notikumi viņam lika saprast, ka moceklība ir mīlestības pārbaudījums. Par
šīs kopienas dzīvi ir uzņemta filma „Cilvēki un dievi”. Šobrīd brālis Žans Pjērs Šūmahers
dzīvo Atlasa Dievmātes klosterī Marokā. Par piemiņu mocekļiem, kard. Filips Barbarēns
26. marta vakarā Lionas Svētā Jāņa Kristītāja katedrālē rīko kristīgās un islāma reliģijas
pārstāvju tikšanos. Brālis Šūmahers pauda gandarījumu par šādu saietu, ar prieku atcerējās
sirsnīgās katoļticīgo un musulmaņu attiecības Tibirinā un atgādināja, ka esam aicināti
cits citu cienīt un respektēt.