Vatikāns: dekrēta par filozofijas ekleziālo studiju reformu prezentācija
Mūsdienās ir vajadzīga filozofija, jo tā mudina uzdot jautājumus par cilvēka dzīves
jēgu – sacīja Katoliskās izglītības kongregācijas prefekts kard. Zenons Groholevskis,
22. martā Vatikānā prezentējot Dekrētu par filozofijas ekleziālo studiju reformu.
Viņš norādīja, ka straujo pārmaiņu laikmetā Baznīca tiecas atbildēt jaunajām ekleziālās
un sabiedriskās dzīves prasībām. Tā meklē atbildes uz jautājumiem, kas skar arī akadēmisko
vidi. Katoliskās izglītības kongregācija rūpīgi seko ar Baznīcu saistīto augstskolu
darbībai, tādā veidā palīdzot tām auglīgi īstenot savu misiju. Preses konferencē uzstājās
kard. Grohoļevskis, minētā dikastērija sekretārs arhib. Žans Luī Bruges un Pontifikālās
Svētā Toma universitātes rektors pr. Šarls Morerods.
Jaunajā dokumentā tiek
aplūkoti universitātēm un ekleziālajām fakultātēm svarīgi jautājumi. Tā autori pievēršas
filozofijas lomai straujo pārmaiņu kontekstā. Pr. Morerods norādīja, ka dekrēts ir
pamudinājums filozofiem nopietni atgriezties pie filozofijas „sākotnējā aicinājuma”,
proti, meklēt patieso, atklāt tās metafizisko dimensiju un mīlēt gudrību. Filozofija
ir vistiešākajā veidā saistīta ar cilvēkā ielikto vēlmi iepazīt patiesību – viņš pasvītroja.
Pieredze rāda, ka zināšanas filozofijā veicina arī citu zinātnisko disciplīnu labāku
izpratni. Metafizika ļauj raudzīties uz realitāti kopumā un palīdz saskatīt starp
dažādām zināšanu sfērām pastāvošo saikni. Tā pasargā atsevišķas zinātnes no noslēgšanās
sevī. Bez tam, metafiziķis nekad nepretnostatīs patiesību un labumu vai pazīšanu un
mīlestību.
Arhib. Bruges norādīja, ka reforma attiecas uz četrām institūcijām:
ekleziālajām filozofijas fakultātēm, teoloģijas fakultāšu filozofijas studiju programmām,
uz filozofijas fakultātēm afiliētajiem filozofijas institūtiem un teoloģijas fakultātēm
afiliētajiem teoloģijas institūtiem. Galvenokārt šī reforma skar trīs jautājumus:
studiju ilgumu, programmas un prasības attiecībā uz docētājiem. Kandidātiem uz priesterību
filozofijas studiju ilgums tagad būs trīs gadi. Runājot par motīviem, kard. Groholevskis
uzsvēra, ka ir nepieciešams pievērst lielu uzmanību filozofijas pasniedzēju sagatavotībai
un lekciju kvalitātei. Šodien dzīvojam laikmetā, kurā cilvēka prātam trūkst skaidru
orientieru un ir izplatīts skepticisms, relatīvisms un utilitārisms. Tāpēc ir svarīgi
iegūt – sevišķi teoloģiskās formācijas ietvarā – nopietnas zināšanas filozofijā. Ja
netiek ielikti stingri pamati filozofijā, tad teologam pietrūkst pamata zem kājām
– vienā no saviem rakstiem atgādina Benedikts XVI. Katoliskās izglītības kongregācijas
Dekrēts par filozofijas ekleziālo studiju reformu sastāv no divām daļām. Pirmajā
tiek sniegts reformas pamatojums un norādīts, kādā garā tā tiek veikta, otrajā daļā
tiek izklāstītas jaunās normas.