Pāvests mudina ticīgos būt miera veicinātājiem. Katehēze par sv. Laurenciju no Brindisi

Šodien pasaulei ir ļoti nepieciešams miers. Vajadzīgi vīrieši un sievietes, kas to mīl un veicina – sacīja pāvests vispārējās audiences laikā. Katehēze tika veltīta Asīzes Franciska sekotājam, kapucīnu ordeņa loceklim, sv. Laurencijam no Brindisi. Lūgšanas vīrs, miera veicinātājs, nenogurstošs sprediķotājs, poliglots, aktīvs dvēseļu gans, teoloģisko darbu izcils autors – šādi Benedikts XVI raksturoja 16.-17. gadsimtā dzīvojošo priesteri. Laikā, kad daudzviet pasaulē plosās kari, pāvests mudināja visus ticīgos būt miera veicinātājiem. Dieva vārda klausīšanās un pieņemšana kļūst par iekšējās atjaunotnes avotu, ved uz svētumu un ir būtisks miera veicināšanas nosacījums – viņš pasvītroja. Iestājoties pavasarim, vispārējā audience notika ārā – Svētā Pētera laukumā. Saulainajā trešdienas rītā uz tikšanos ar pāvestu ieradās vismaz 10 tūkstoši svētceļnieku. Lielākās grupas bija no ASV, Vācijas, Francijas un Spānijas.

Atsaucoties uz sv. Laurencija mācību, priesteriem Benedikts XVI atgādināja, ka tikai tas, kurš ir iekšēji vienots ar Dievu, var dot kaut ko citiem. Ja garīgais gans nedzīvo dziļā komūnijā ar Kristu, viņš nevar neko dot arī saviem līdzcilvēkiem. Svētā dzīves ceļvedis bija Dieva vārds. Viņš mīlēja un labi pazina Svētos Rakstus. Laurencijs, laicīgajā vārdā Jūlijs Cēzars Rossi, piedzima 1559. gadā Brindisi pilsētā, Itālijas dienvidos. Nomira 1619. gadā Lisabonā, Portugālē. 16 gadu vecumā viņš iestājās kapucīnu ordenī un nodevās intensīvām Bībeles un seno valodu studijām. Laurencijs teicami iepazina arī Baznīcas tēvus un rabīnisko literatūru. Ordenī pildīja dažādus pienākumus – pasniedza teoloģijas lekcijas, vairākkārt bija par provinciālu, audzināja novičus un beigu beigās tika iecelts par ģenerālministru. Dibināja kapucīnu klosterus Austrijā un Bohēmijā. Pāvesti un Baznīcas gani pr. Laurencijam uzticēja svarīgus diplomātiskos uzdevumus. Tomēr prioritārā lieta viņam bija savas garīgās dzīves izkopšana – lūgšana un Svētās Mises svinēšana. Tādējādi Asīzes Franciska sekotājs bija priekšzīmīgs miera nesējs. Pāvests pasvītroja, ka šodien tāpat kā sv. Laurencija laikā pasaulei ir ļoti vajadzīgs miers. Vajadzīgi vīrieši un sievietes, kas mīl mieru un to veicina. Visiem, kuri tic Dievam, vienmēr jābūt miera izstarotājiem un nesējiem.

Benedikts XVI norādīja, ka sv. Laurencijam Baznīca ir piešķīrusi titulu „apustuliskais doktors”. Šis teicami izglītotais vīrs ar ļoti plašajām zināšanām prata uzrunāt ne tikai inteliģenci un augstmaņus, bet arī vienkāršo aprindu ļaudis. Viņu saprata visi, jo spēja izklāstīt Evaņģēlija mācību skaidri un saprotami. Tādā veidā kapucīnu tēvs veicināja visas sabiedrības atjaunotni – pasvītroja pāvests. Laurencijs mudināja kristiešus dzīvot saskaņā ar savu ticību. „Jaunās evaņģelizācijas darba veikšanai arī mūsdienās vajadzīgi labi sagatavoti, dedzīgi un drosmīgi apustuļi, lai Evaņģēlija gaisma un skaistums gūtu virsroku pār šodienas sabiedrībā izplatīto ētisko relatīvismu un reliģisko vienaldzību, kā arī lai pārvērstu dažādus domāšanas un rīcības veidus patiesā kristīgā humānismā”, sacīja Benedikts XVI.

Pāvests atgādināja, ka sekojot sv. Laurencija paraugam, priesteri var izvairīties no riska būt pārspīlēti aktīviem. Briesmas sākas tad, kad garīgais gans skrien un darbojas, aizmirstot sava kalpojuma dziļākos motīvus. Lai neiekristu šādā galējībā, vienīgais līdzeklis ir rūpes par savas iekšējās dzīves attīstību. Lai priesteris spētu dot kaut ko citiem, viņam jādzīvo dziļā vienotībā ar Dievu – pasvītroja Benedikts XVI. Katehēzes mācībā Svētais tēvs norādīja arī uz sv. Laurencija nopelniem dialoga starp kristiešiem jomā un uz viņa kā rakstnieka zinātnisko ieguldījumu Bībeles ekseģēzē un teoloģijā. Pāvests mudināja vispārējās audiences dalībniekus un visus ticīgos bieži lasīt Svētos Rakstus, regulāri lūgties un tādējādi padziļināt savas attiecības ar Kungu, lai nestu pasaulē šodien tik ļoti vajadzīgo mieru.

J. Evertovskis / VR