Eiropas Savienība: spriedums par labu krucifiksam

Svētais Krēsls ir gandarīts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru Itālijas skolu klasēs ļauts arī turpmāk atrasties krucifiksam. Tas ir spriedums, līdz kuram iets spriedzes pilns un darbietilpīgs ceļš. Pirms tam ir bijis jāatsakās no pirmajā instancē pieņemtā sprieduma par krucifiksa aizliegumu. Šim spriedumam pretojās Itālijas valdība un tās centienus atbalstīja arī vairāku citu Eiropas valstu valdības, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Izvērtējot sprieduma galarezultātu, Svētā Krēsla preses dienesta vadītājs Federiko Lombardi savā komentārā apliecina: „ir panākts, ka cilvēktiesību kultūru nedrīkst pretstatīt Eiropas civilizācijas reliģiskajiem pamatiem, kuros kristietībai ir būtisks ieguldījums. Bez tam, tiek atzīts, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu, ir jānodrošina, lai tiktu cienīta katras valsts nacionālā identitāte un tiesības turpināt savu kultūras vēsturi, kur paliekošu vietu ir ieņēmuši arī reliģiskie simboli. Pretējā gadījumā, aizbildinoties ar reliģisko brīvību, rodas tendence ierobežot, vai par liegt šo brīvību līdz pat tās izslēgšanai no sabiedriskās telpas. Tādējādi, aptumšojot specifisko un likumīgo identitāti, tiek ierobežota jau pati brīvība.”

Tātad, Eiropas Cilvēktiesību tiesa apliecina, ka krucifiksa ekspozīcija nenozīmē doktrīnas uzspiešanu, bet gan to zemju, kuras lepojas ar kristīgo tradīciju, kultūras un reliģiskās identitātes izpausmi.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums raisa ne tikai atzinību, bet arī uzticības atjaunošanu šai institūcijai.


Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir izraisījis gaviles ne tikai Itālijā, bet arī citviet Eiropā. Eiropas Bīskapu konferenču padomes prezidents, Eštergomas-Budapeštas arhibīskaps Pēteris Erdo, pēc sprieduma nolasīšanas teica: „Šodien ir uzrakstīta jauna vēstures lappuse. Ir pavērusies cerība ne tikai kristiešiem, bet visiem Eiropas pilsoņiem, ticīgajiem un neticīgajiem, kuri pēc 2009. gada 3. novembra sprieduma jutās saviļņoti par to, ka kontinentā ir iezīmējusies tendence atteikties no tik lielas kultūras, kādu ir izveidojusi kristietības klātbūtne, un pakļaut apdraudējumam savu identitāti. Uzskatīt krucifiksa klātbūtni par šķērsli cilvēku tiesībām, nozīmētu noliegt jau pašu Eiropas ideju. Bez krucifiksa Eiropa, kādu to šodien pazīstam, nemaz neeksistētu. Tāpēc pašreizējais spriedums nozīmē Eiropas uzvaru.”

Kardināls Erdo piekrīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas norādījumam, ka reliģiskie jautājumi ir jārisina katras dalībvalsts nacionālajā līmenī.

I. Šteinerte/VR