Svētais Krēsls ir gandarīts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, saskaņā ar
kuru Itālijas skolu klasēs ļauts arī turpmāk atrasties krucifiksam. Tas ir spriedums,
līdz kuram iets spriedzes pilns un darbietilpīgs ceļš. Pirms tam ir bijis jāatsakās
no pirmajā instancē pieņemtā sprieduma par krucifiksa aizliegumu. Šim spriedumam pretojās
Itālijas valdība un tās centienus atbalstīja arī vairāku citu Eiropas valstu valdības,
kā arī nevalstiskās organizācijas.
Izvērtējot sprieduma galarezultātu, Svētā
Krēsla preses dienesta vadītājs Federiko Lombardi savā komentārā apliecina: „ir panākts,
ka cilvēktiesību kultūru nedrīkst pretstatīt Eiropas civilizācijas reliģiskajiem pamatiem,
kuros kristietībai ir būtisks ieguldījums. Bez tam, tiek atzīts, ka saskaņā ar subsidiaritātes
principu, ir jānodrošina, lai tiktu cienīta katras valsts nacionālā identitāte un
tiesības turpināt savu kultūras vēsturi, kur paliekošu vietu ir ieņēmuši arī reliģiskie
simboli. Pretējā gadījumā, aizbildinoties ar reliģisko brīvību, rodas tendence ierobežot,
vai par liegt šo brīvību līdz pat tās izslēgšanai no sabiedriskās telpas. Tādējādi,
aptumšojot specifisko un likumīgo identitāti, tiek ierobežota jau pati brīvība.”
Tātad,
Eiropas Cilvēktiesību tiesa apliecina, ka krucifiksa ekspozīcija nenozīmē doktrīnas
uzspiešanu, bet gan to zemju, kuras lepojas ar kristīgo tradīciju, kultūras un reliģiskās
identitātes izpausmi.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums raisa ne tikai
atzinību, bet arī uzticības atjaunošanu šai institūcijai.
Eiropas Cilvēktiesību
tiesas spriedums ir izraisījis gaviles ne tikai Itālijā, bet arī citviet Eiropā. Eiropas
Bīskapu konferenču padomes prezidents, Eštergomas-Budapeštas arhibīskaps Pēteris Erdo,
pēc sprieduma nolasīšanas teica: „Šodien ir uzrakstīta jauna vēstures lappuse. Ir
pavērusies cerība ne tikai kristiešiem, bet visiem Eiropas pilsoņiem, ticīgajiem un
neticīgajiem, kuri pēc 2009. gada 3. novembra sprieduma jutās saviļņoti par to, ka
kontinentā ir iezīmējusies tendence atteikties no tik lielas kultūras, kādu ir izveidojusi
kristietības klātbūtne, un pakļaut apdraudējumam savu identitāti. Uzskatīt krucifiksa
klātbūtni par šķērsli cilvēku tiesībām, nozīmētu noliegt jau pašu Eiropas ideju. Bez
krucifiksa Eiropa, kādu to šodien pazīstam, nemaz neeksistētu. Tāpēc pašreizējais
spriedums nozīmē Eiropas uzvaru.”
Kardināls Erdo piekrīt Eiropas Cilvēktiesību
tiesas norādījumam, ka reliģiskie jautājumi ir jārisina katras dalībvalsts nacionālajā
līmenī.