Klāras Ļubikas nāves piemiņas trešā gadadiena

Kad piedzīvojam Dieva Mīlestību, mēs tiekam piepildīti ar vēl nepieredzētu cerību, spēku un pārliecību – tā vienā no saviem rakstiem norādīja Fokolāru kustības dibinātāja Klāra Ļubika, kurai 14. martā apritēja nāves piemiņas trešā gadadiena. Tās ietvarā Pontifikālās ģimenes padomes prezidents kardināls Ennio Antonelli, kopā ar 2 bīskapiem un 20 priesteriem, Divpadsmit svēto Apustuļu bazilikā Romā celebrēja piemiņas un pateicības Euharistiju. Kardināls norādīja uz Ļubikas garīgās dzīves galvenajiem pīlāriem. Viņa centās dzīvot saskaņā ar Dieva vārdu un vienmēr izpildīt Viņa gribu, darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam atklātu svētuma ceļu, kā arī meklēja dialogu ar visiem. Par piemiņu Ļubikai Romā notika arī dažādu reliģiju pārstāvju tikšanās. Savukārt izdevniecība „Città nuova” publicēja viņas biogrāfiju.

Fokolāru kustības dibinātāja ir plaši pazīstama ne tikai kristiešu, bet arī citām reliģijām piederīgo aprindās. Viņu vienoja ciešas draudzības saites ar dažādu kristīgo Baznīcu un reliģiju līderiem. Uzstājusies ar referātiem visā pasaulē. Viņa bija pirmā sieviete kristiete un laje, kura 1981. gadā tika uzaicināta runāt par savu garīgo pieredzi 10 tūkstošu budistu priekšā Tokijā. Uzrunājusi 3 tūkstošus lielu musulmaņu auditoriju Ņujorkā, kā arī ebreju kopienu Buenosairesā, tādā veidā paverot jaunas dialoga perspektīvas. 1998. gadā Strasbūrā Eiropas padome piešķīra viņai Cilvēktiesību prēmiju par lielo ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā.

Klāra Ļubika dzimusi 1920. gada 22. janvārī Trento, Itālijā. 1943. gada 7. decembrī nelielā kapucīnu baznīcā pateica pilnīgu „jā” Dievam uz mūžu. Toreiz viņai bija tikai 23 gadi. Ar šo datumu saistās Fokolāru kustības aizsākumi. Klāra nenogurstoši meklēja Patiesību, tiecās aizvien dziļāk iepazīt Dievu. Viņas pašas dēvētais „dievišķais piedzīvojums” jeb aicinājuma īstenošanās iesākās laikā, kad cilvēci apņēma kara izraisītais ciešanu vilnis. Dramatiskā pieredze palīdzēja saprast un nobriest pārliecībai, ka sociālās revolūcijas vienīgais auglīgais un spēcīgākais avots ir dzīve saskaņā ar Evaņģēliju. Fokolāru kustības mērķis ir vienības veicināšana cilvēcē. Sākot ar 1952. gadu kustība izplatījās pa Eiropu un pēc 1959. gada – pa visu pasauli. 1964. gadā Klāru pirmo reizi pieņēma audiencē pāvests Pāvils VI, kurš atzina, ka jaundibinātā kustība ir dievišķs darbs. 1984. gadā kustības Starptautisko centru, kas atrodas Roka di Papa, apmeklēja Jānis Pāvils II. Laikā, kad pasauli skar garīgo un morālo vērtību krīze, Klāras Ļubikas atstātajam mantojumam ir īpaša nozīme. Piemiņas pasākumu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem atklāt šī mantojuma aktualitāti.

J. Evertovskis / VR