Benedikts XVI apstiprinājis trīs svētīgo kanonizācijas svinību laiku

21. februārī Vatikānā norisinājās publisks konsistorijs par trīs svētīgo kanonizāciju. Nākamie svētie ir Parmas arhibīskaps Gvido Marija Konforti (1865-1931), priesteris Luidži Gvanella (1842-1915) un spāņu klostermāsa Bonifācija Rodrigeza de Kastro (1837-1905). Viņi ir kongregāciju un institūtu dibinātāji. Konsistorija laikā Benedikts XVI apstiprināja, ka kanonizācijas svinības notiks šī gada 23. oktobrī.

Gvido Marija Konforti dzimis 1865. gada 30 maijā Kasalora di Ravadezē (Parmas rajonā). 1888. gada 22. septembrī ordinēts par priesteri. 1895. gadā nodibināja svētā Franciska Ksavera ārvalstu misiju institūtu priesteriem. 1920. gadā Tautu evaņģelizācijas kongregācija apstiprināja institūta statūtus, bet gadu vēlāk nominēja Gvido Marija Konforti par tā pirmo ģenerālpriekšnieku. Viņš miris 1931. gada 5. novembrī Parmā. 1996. gada 17. martā Jānis Pāvils II pasludināja viņu par svētīgu.

Luidži Gvanella dzimis 1842. gada 19. decembrī Fračisio di Kampodolčino, Komo, Itālijas ziemeļos. 24 gadu vecumā ordinēts par priesteri. Iestājās svētā Jāņa Bosko kongregācijā, kuras dibinātāju pazina personīgi. Taču pēc dažiem gadiem atstāja saleziāņu kongregāciju. Priesteris Gvanella nodibināja veco ļaužu mītni, kur strādāja vairākas dievbījīgas sievietes. Tas bija Vissvētākās Jaunavas Marijas meitu kongregācijas sākums. Laika gaitā tika nodibināta arī žēlsirdības kalpu kongregācija. Priesteris Gvanella nomira 1915. gada 24. oktobrī Komo. Pasludināts par svētīgu 1964. gada 25. oktobrī.

Māsas Bonifācijas Rodrigezas de Kastro dzimtā pilsēta ir Salamanka. Viņa dzimusi 1837. gadā. De Kastro nodibināja svētā Jāzepa kalpoņu kongregāciju, kuras uzdevums bija veidot «Nācaretes mājas» bez darba palikušajām sievietēm. Nākamā svētā nomira 1905. gada 8. augustā. Jānis Pāvils II viņu beatificēja 2003. gada 9. novembrī.

S. Krivteža / VR