Benedikta XVI katehēze par Dieva mīlestības dziedoni – sv. Jāni no Krusta

Svētums nav tikai dažu cilvēku privilēģija, tas ir katra kristieša aicinājums – sacīja Benedikts XVI katehēzes mācībā. Šoreiz tā bija veltīta sv. Jāņa no Krusta dzīvei un darbībai. Viņš ir sv. Terēzes no Avilas laikabiedrs. Abi paveica Karmela ordeņa reformu. Šis 16. gadsimta mūks pieder izcilākajiem spāņu literatūras klasiķiem. Tiek saukts par dievišķās mīlestības dziedoni. Pāvests aicināja vispārējās audiences dalībniekus un visus ticīgos atvērties Dieva mīlestībai, lai tādējādi saņemtu gaismu un spēku iziet cauri dzīves pārbaudījumiem. Sv. Jānis no Krusta mudina arī mūsdienu cilvēkus pieņemt izšķirošu lēmumu un iet pa iekšējās attīrīšanās ceļu. Savos darbos viņš parāda, kā varam sasniegt svētumu – mīlestības vienotību ar Dievu.

Jānis dzimis 1542. gadā Spānijā, netālu no Avilas, trūcīgā ģimenē. 21 gada vecumā iestājās Karmela ordenī un tika nosūtīts studēt uz Salamankas universitāti. Drīz pēc iesvētīšanas par priesteri 1567. gadā, iepazinās ar Avilas Terēzi. Šī tikšanās bija izšķiroša. Jānis no Krusta nekavējoties pievienojās viņas plānam un abi ķērās pie Karmela klostera reformas. To darīja „lielākam Dieva godam” – norādīja Benedikts XVI. Kalpojot Kungam un īstenojot Viņa gribu, sv. Jānim nācās daudz ciest. Daži laikabiedri viņu nesaprata un pat vajāja. Kamēr viņš gatavojās doties misijās uz Meksiku, smagi saslima un 1591. gadā nomira. Kanonizācija notika 1726. gadā, bet 1926. gadā pāvests Pijs XI sv. Jāni no Krusta pasludināja par Baznīcas doktoru.

Uzrunājot audiences dalībniekus, Benedikts XVI norādīja uz vairākiem ievērojamiem šī 16. gadsimta mistiķa darbiem: „Kāpšana Karmela Kalnā”, „Dvēseles tumšā nakts” un „Mīlestības dzīvā liesma”. Tajos tiek parādīts dvēseles šķīstīšanas ceļš. Lai panāktu vienotību ar Dievu, cilvēkam jāatbrīvojas no ikvienas pieķeršanās. Viņam jāiziet cauri attīrīšanās procesam. Sv. Jānis runā par jūtu, nodomu, atmiņas un gribas šķīstīšanu. Šajā procesā cilvēks līdzdarbojas ar Dievu. Tomēr attīrīšanās ir Dieva darbs – pasvītroja pāvests. Viņš skaidroja, ka ar radīto lietu palīdzību mēs varam atklāt dzīvā Dieva pēdas pasaulē. Taču vienīgais līdzeklis, kas mums ļauj iepazīt Dievu tādu kāds Viņš ir – vienu trijās Personās, ir ticība. Visu, ko Dievs gribēja cilvēkam darīt zināmu, atklāja Jēzū Kristū.

Grāmatā „Mīlestības dzīvā liesma” Jānis no Krusta Svētā Gara darbību salīdzina ar uguni. Līdzīgi kā uguns, kas sadedzina malku un kļūst par kvēlojošu liesmu, Svētais Gars tumšajā naktī šķīstī un attīra dvēseli. Ar laiku Viņš to izgaismo, sasilda un padara par kvēlojošu liesmu. Dvēseles dzīve kļūst par nemitīgiem svētkiem Svētajā Garā. Grāmatā „Kāpšana Karmela Kalnā” tiek pasvītrots, ka dvēseles pakāpeniska attīrīšana ir nepieciešama, lai sasniegtu kristīgās dzīves virsotni. Pēdējo simboliski dēvē par Karmela Kalnu. Lai sasniegtu mīlestības vienotību ar Dievu, jāiziet pilns šķīstīšanās process. Darbā „Dvēseles tumšā nakts” tiek aprakstīta Dieva darbība šajā attīrīšanas procesā jeb „pasīvais” aspekts. Cilvēks ar saviem spēkiem vien nevar aizsniegt savu noslieču un slikto ieradumu dziļās saknes. Viņš viens pats tās nespēj pilnībā izraut. Vajadzīga Dieva darbība. Dievs pilnīgi attīra dvēseli, līdz tā var vienoties ar Viņu. Šo procesu, ne bez cilvēka līdzdarbības, īsteno Svētais Gars. Dvēsele tiek pakļauta dažādiem pārbaudījumiem, it kā atrastos tumšā naktī.

Rezumējot visu iepriekš teikto, Benedikts XVI norādīja, ka sv. Jāņa mērķis ir parādīt drošu ceļu uz svētumu. Cilvēks ir aicināts atvērties Dieva darbībai un nelikt tai šķēršļus. Runājot par ceļu uz vienotību ar Dievu, Jānis no Krusta norāda uz teologālo tikumu – ticības, cerības un mīlestības nozīmi kristieša dzīvē. Šie tikumi pielāgo cilvēka spējas līdzdalībai dievišķajā dabā. Tie ticīgos dara spējīgus dzīvot attiecībās ar Svēto Trīsvienību. Noslēgumā pāvests izvirzīja jautājumu, vai šī svētā mācība attiecas uz visiem mūsdienu kristiešiem, vai tikai uz īpaši izredzētajiem? Atbildot atgādināja, ka sv. Jāņa no Krusta dzīve nebija nekāda „lidināšanās pa mākoņiem”. Tā bija ļoti smaga, praktiska un konkrēta. Tieši atrodoties ieslodzījumā, viņš sarakstīja vienu no saviem skaistākajiem darbiem „Garīgā slavas dziesma”. “Tādējādi varam saprast, ka ceļš, ko ejam kopā ar Kristu, nav papildus slogs jau tā mūsu smagajai dzīvei. Šis ceļš nepadara mūsu nastu vēl smagāku. Tas ir pavisam kaut kas cits. Tā ir gaisma un spēks, kas mums palīdz nest savu nastu”, sacīja Benedikts XVI.

Svētais tēvs piebilda, ka Dieva mīlestības pieņemšana gandrīz vai paceļ cilvēku spārnos. Ticība un Dieva mīlestība palīdz pārvarēt visas grūtības. Pateicoties ticībai, cilvēks apzinās, ka ir Dieva mīlēts, un patiešām ļauj Viņam sevi mīlēt. Šī ļaušanās mīlēt kļūst par gaismu mūsu smagajā ikdienas dzīves ceļā. Svētums ir atvērtība Dieva gaismai – pasvītroja pāvests. Atvērtība dod mums spēku un piepilda mūsu dzīvi ar patiesu prieku. Visa mūsu dzīve ir ceļš pretī Kristum. Gan savus priekus, gan grūtības un ciešanas esam aicināti uzlūkot Viņa gaismā. Jauniešus Benedikts XVI mudināja ierādīt Jēzum vietu savā sirdī un izplatīt pasaulē Viņa prieku un mieru. Slimniekus aicināja uzticēt Kungam visus savus pārbaudījumus, bet jaunlaulātos – vienmēr būt par Kristus mīlestības lieciniekiem.

J. Evertovskis / VR