Benedikta XVI katehēze par Dieva mīlestības dziedoni – sv. Jāni no Krusta
Svētums nav tikai dažu cilvēku privilēģija, tas ir katra kristieša aicinājums – sacīja
Benedikts XVI katehēzes mācībā. Šoreiz tā bija veltīta sv. Jāņa no Krusta dzīvei un
darbībai. Viņš ir sv. Terēzes no Avilas laikabiedrs. Abi paveica Karmela ordeņa reformu.
Šis 16. gadsimta mūks pieder izcilākajiem spāņu literatūras klasiķiem. Tiek saukts
par dievišķās mīlestības dziedoni. Pāvests aicināja vispārējās audiences dalībniekus
un visus ticīgos atvērties Dieva mīlestībai, lai tādējādi saņemtu gaismu un spēku
iziet cauri dzīves pārbaudījumiem. Sv. Jānis no Krusta mudina arī mūsdienu cilvēkus
pieņemt izšķirošu lēmumu un iet pa iekšējās attīrīšanās ceļu. Savos darbos viņš parāda,
kā varam sasniegt svētumu – mīlestības vienotību ar Dievu.
Jānis dzimis 1542.
gadā Spānijā, netālu no Avilas, trūcīgā ģimenē. 21 gada vecumā iestājās Karmela ordenī
un tika nosūtīts studēt uz Salamankas universitāti. Drīz pēc iesvētīšanas par priesteri
1567. gadā, iepazinās ar Avilas Terēzi. Šī tikšanās bija izšķiroša. Jānis no Krusta
nekavējoties pievienojās viņas plānam un abi ķērās pie Karmela klostera reformas.
To darīja „lielākam Dieva godam” – norādīja Benedikts XVI. Kalpojot Kungam un īstenojot
Viņa gribu, sv. Jānim nācās daudz ciest. Daži laikabiedri viņu nesaprata un pat vajāja.
Kamēr viņš gatavojās doties misijās uz Meksiku, smagi saslima un 1591. gadā nomira.
Kanonizācija notika 1726. gadā, bet 1926. gadā pāvests Pijs XI sv. Jāni no Krusta
pasludināja par Baznīcas doktoru.
Uzrunājot audiences dalībniekus, Benedikts
XVI norādīja uz vairākiem ievērojamiem šī 16. gadsimta mistiķa darbiem: „Kāpšana Karmela
Kalnā”, „Dvēseles tumšā nakts” un „Mīlestības dzīvā liesma”. Tajos tiek parādīts dvēseles
šķīstīšanas ceļš. Lai panāktu vienotību ar Dievu, cilvēkam jāatbrīvojas no ikvienas
pieķeršanās. Viņam jāiziet cauri attīrīšanās procesam. Sv. Jānis runā par jūtu, nodomu,
atmiņas un gribas šķīstīšanu. Šajā procesā cilvēks līdzdarbojas ar Dievu. Tomēr attīrīšanās
ir Dieva darbs – pasvītroja pāvests. Viņš skaidroja, ka ar radīto lietu palīdzību
mēs varam atklāt dzīvā Dieva pēdas pasaulē. Taču vienīgais līdzeklis, kas mums ļauj
iepazīt Dievu tādu kāds Viņš ir – vienu trijās Personās, ir ticība. Visu, ko Dievs
gribēja cilvēkam darīt zināmu, atklāja Jēzū Kristū.
Grāmatā „Mīlestības dzīvā
liesma” Jānis no Krusta Svētā Gara darbību salīdzina ar uguni. Līdzīgi kā uguns, kas
sadedzina malku un kļūst par kvēlojošu liesmu, Svētais Gars tumšajā naktī šķīstī un
attīra dvēseli. Ar laiku Viņš to izgaismo, sasilda un padara par kvēlojošu liesmu.
Dvēseles dzīve kļūst par nemitīgiem svētkiem Svētajā Garā. Grāmatā „Kāpšana Karmela
Kalnā” tiek pasvītrots, ka dvēseles pakāpeniska attīrīšana ir nepieciešama, lai sasniegtu
kristīgās dzīves virsotni. Pēdējo simboliski dēvē par Karmela Kalnu. Lai sasniegtu
mīlestības vienotību ar Dievu, jāiziet pilns šķīstīšanās process. Darbā „Dvēseles
tumšā nakts” tiek aprakstīta Dieva darbība šajā attīrīšanas procesā jeb „pasīvais”
aspekts. Cilvēks ar saviem spēkiem vien nevar aizsniegt savu noslieču un slikto ieradumu
dziļās saknes. Viņš viens pats tās nespēj pilnībā izraut. Vajadzīga Dieva darbība.
Dievs pilnīgi attīra dvēseli, līdz tā var vienoties ar Viņu. Šo procesu, ne bez cilvēka
līdzdarbības, īsteno Svētais Gars. Dvēsele tiek pakļauta dažādiem pārbaudījumiem,
it kā atrastos tumšā naktī.
Rezumējot visu iepriekš teikto, Benedikts XVI
norādīja, ka sv. Jāņa mērķis ir parādīt drošu ceļu uz svētumu. Cilvēks ir aicināts
atvērties Dieva darbībai un nelikt tai šķēršļus. Runājot par ceļu uz vienotību ar
Dievu, Jānis no Krusta norāda uz teologālo tikumu – ticības, cerības un mīlestības
nozīmi kristieša dzīvē. Šie tikumi pielāgo cilvēka spējas līdzdalībai dievišķajā dabā.
Tie ticīgos dara spējīgus dzīvot attiecībās ar Svēto Trīsvienību. Noslēgumā pāvests
izvirzīja jautājumu, vai šī svētā mācība attiecas uz visiem mūsdienu kristiešiem,
vai tikai uz īpaši izredzētajiem? Atbildot atgādināja, ka sv. Jāņa no Krusta dzīve
nebija nekāda „lidināšanās pa mākoņiem”. Tā bija ļoti smaga, praktiska un konkrēta.
Tieši atrodoties ieslodzījumā, viņš sarakstīja vienu no saviem skaistākajiem darbiem
„Garīgā slavas dziesma”. “Tādējādi varam saprast, ka ceļš, ko ejam kopā ar Kristu,
nav papildus slogs jau tā mūsu smagajai dzīvei. Šis ceļš nepadara mūsu nastu vēl smagāku.
Tas ir pavisam kaut kas cits. Tā ir gaisma un spēks, kas mums palīdz nest savu nastu”,
sacīja Benedikts XVI.
Svētais tēvs piebilda, ka Dieva mīlestības pieņemšana
gandrīz vai paceļ cilvēku spārnos. Ticība un Dieva mīlestība palīdz pārvarēt visas
grūtības. Pateicoties ticībai, cilvēks apzinās, ka ir Dieva mīlēts, un patiešām ļauj
Viņam sevi mīlēt. Šī ļaušanās mīlēt kļūst par gaismu mūsu smagajā ikdienas dzīves
ceļā. Svētums ir atvērtība Dieva gaismai – pasvītroja pāvests. Atvērtība dod mums
spēku un piepilda mūsu dzīvi ar patiesu prieku. Visa mūsu dzīve ir ceļš pretī Kristum.
Gan savus priekus, gan grūtības un ciešanas esam aicināti uzlūkot Viņa gaismā. Jauniešus
Benedikts XVI mudināja ierādīt Jēzum vietu savā sirdī un izplatīt pasaulē Viņa prieku
un mieru. Slimniekus aicināja uzticēt Kungam visus savus pārbaudījumus, bet jaunlaulātos
– vienmēr būt par Kristus mīlestības lieciniekiem.