Benedikts XVI: priesteriskās dzīves atjaunotnes galvenie elementi

Ordinētās priesterības vieta Baznīcas dzīvē un kopienas dzīves nozīme priesteriskajā kalpošanā. Benedikts XVI aplūkoja šos divus jautājumus, uzrunājot Svētā Kārļa Boromeja misionāru priesteriskās brālības rīkotās tikšanās dalībniekus. Šogad aprit 25 gadi kopš brālības dibināšanas. Pāvests pasvītroja, ka priesterība ir ļoti skaists aicinājums, un atgādināja, ka priesteriem ir nemitīgi jāiet pa atjaunotnes ceļu. Ordinētais kalpojums nav pašmērķis – viņš norādīja. Šo kalpojumu izvēlējās pats Jēzus Baznīcas labā. Tāpēc katra priestera gods un prieks ir kalpošana Kristum un Viņa Baznīcai. Pateicoties priesterībai, Baznīcā ir klātesošs pats Jēzus. Šajā sakarā pāvests atzīmēja, ka aicinājumi uz priesterību ir droša zīme tam, ka ar draudzes dzīvi viss ir kārtībā. Dievs vienmēr aicina. Lai Baznīcā notiktu autentiska attīstība, nepieciešami priesteri. Taču tāpat kā visai Baznīcai, arī garīgajiem ganiem ir nemitīgi jāatjaunojas – pasvītroja Svētais tēvs.

Runājot par šo atjaunotni, Benedikts XVI norādīja uz dažiem svarīgiem elementiem. Pirmkārt, semināristam un priesterim jāiemācās praktizēt meditāciju un dzīvot dziļu lūgšanas dzīvi. Lūgšana ir dialogs ar augšāmcēlušos Kungu, kurš ir klātesošs savā Baznīcā. Otrkārt, nopietni jāpievēršas teoloģijas studijām, kas ļauj atklāt patiesību. Pētniecisks skatījums atraisa ticības spēku, ļaujot tai izgaismot mūsu dzīvi un šīs pasaules realitātes, un nemitīgi vedot mūs pie Kristus, kurš ir Radītājs un Pestītājs. Turklāt ir svarīgi, lai priesteri dzīvotu kopienas dzīvi. Tā ir Kristus dāvanas – Baznīcas atspulgs un izteiksme. Pāvests piebilda, ka, lai cilvēki spētu sadzīvot kopā cits ar citu, tiem jādzīvo vienotībā ar Dievu. Tieši šeit meklējama misiju darba auglīguma atslēga.

J. Evertovskis / VR