Ir atkal aizritējis viens mēnesis, kurā kopīgi lūdzāmies noteiktos nodomos. Bet februāra
mēneša vispārējais lūgšanu nodoms aicina mūs dziļāk aizdomāties un arī lūgties par
ģimeni: «Lai visi respektē ģimenes dziļāko identitāti, atzīstot tās neaizvietojamo
ieguldījumu kopējā sabiedrības labumā.»
Benedikts XVI norāda uz ģimenes
lomu sabiedrības attīstībā. 2009. gada 18. janvārī, uzrunājot ar televīzijas starpniecību
Pasaules Ģimeņu tikšanās (Mehiko) dalībniekus, pāvests pasvītroja, ka «ģimene ir sabiedrības
pamats. Tas ir vislielākais labums bērniem, kuri nāk pasaulē kā savu vecāku mīlestības
auglis.» Svētais tēvs runāja par ģimenes būtisko lomu audzināšanas jomā. Ģimene ir
cilvēcisko vērtību skola. Neviens nedod sev dzīvību, bet gan to saņem no citiem. Ģimene,
kas balstās uz nesaraujamu laulību starp vīrieti un sievieti, ir vieta, kur cilvēks
var cienīgi piedzimt, augt un attīstīties.
Svētais tēvs atgādināja, ka audzināšanas
darbu traucē nepatiesa, subjektīva izpratne par brīvību, kas veicina egoismu. Vienlaicīgi
apzināmies, ka cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības. Viņš ir patiesās brīvības avots.
Esam aicināti no tā smelt ar lielu atbildību, vienmēr izvēloties autentisko labumu.
Ģimenē, kurā valda tuvība un mīlestība, bērni iemācās «dzīvot patiesu dzīvi, apzinoties
dzīvības un veselības, brīvības un miera, taisnīguma un patiesības, darba, saskaņas
un cieņas nozīmi. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama liecība par laulībā
balstītas ģimenes vērtību. Laulāto kopējās dzīves galīgais un augstākais mērķis ir
sasniegt Dievu. Tādēļ viscildenākais laulāto uzdevums – palīdzēt otram šajā ceļā un
vadīt uz šo visaugstāko mērķi arī bērnus. Ir nepieciešams izstrādāt juridiskos un
administratīvos projektus, lai aizstāvētu un respektētu ģimenes tiesības. Tas ir vajadzīgs,
lai katra ģimene varētu veikt savu cēlo misiju,» teica Benedikts XVI, uzrunājot ģimenes
no visas pasaules, kuras sapulcējās Meksikas galvaspilsētā.
Misionārais lūgšanu
nodoms februārim uzsver nepieciešamību rūpēties par cietējiem: «Lai misiju zemēs,
kur īpaši svarīga ir cīņa ar slimībām, kristiešu kopienas prot liecināt par Kristus
klātbūtni tiem, kas ir ciešanu piemeklēti.»
Pāvesta misionārais lūgšanu
nodoms saistās ar kristīgās liecības nozīmi misiju zemēs. Apustuliskā ceļojuma laikā
pa Āfriku, Svētais tēvs pats deva šādu liecību. 2009. gada 19. martā Kamerūnas galvaspilsētā
viņš apmeklēja kardināla Pola Emilī Ležē vārdā nosaukto slimnīcu, kur tikās ar slimniekiem.
Toreiz pāvests teica: «Jūs neesat vieni. Kristus solidarizējas ar visiem, kuri cieš.
Viņš parāda cietējiem vietu, kādu tie ieņem Dieva sirdī.» Benedikts XVI uzrunāja cilvēkus
ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem, kuri savā miesā nes vardarbības un kara rētas,
tos, kuri uzturas savās mājās, slimnīcās, specializētajos veselības aprūpes centros
un klīnikās.
«Domāju par visiem slimniekiem, bet šeit, Āfrikā, īpaši par AIDS,
malārijas un tuberkolozes slimniekiem – teica pāvests. – Es zinu, ar kādu degsmi un
neatlaidību katoļu Baznīca cīnās ar šo briesmīgo postu. Tāpēc aicinu ekleziālo kopienu
drosmīgi turpināt šo ārkārtīgi nepieciešamo darbu. Jums, kuri saskaras ar slimībām
un ciešanām, un jūsu ģimenēm, Kunga vārdā nesu mierinājumu, apliecinot savu garīgo
tuvumu un aicinot visus steigties pie Kristus un Marijas, kuru Viņš dāvāja mums par
Māti.» Pāvests atzina, ka citu cilvēku ciešanu priekšā bieži jūtamies bezspēcīgi un
nespējam atrast īstos vārdus. Kad brālis vai māsa izdzīvo krusta noslēpumu, tad cieņas
un līdzjūtības klusums, lūgšana, sirsnīgs žests, maigs skatiens un smaids dažkārt
var darīt vairāk, nekā daudzi vārdi. Kad esam dziļi noskumuši un jūtam, ka sirdī valda
nemiers, tad Kristus dāvā savu mīlestības klātbūtni, lai gan dažkārt grūti saprast,
ka Viņš ir ar mums. Tikai augšāmceltā Kristus uzvarā atklāsim mūsu pārbaudījumu dziļo
nozīmi, teica pāvests, uzrunājot slimniekus.