Benedikts XVI: mācīšanas un audzināšanas darbs – nopietns izaicinājums Baznīcai

Audiencē pie Benedikta XVI pirmdien ieradās Katoliskās izglītības kongregācijas rīkotās tikšanās dalībnieki. Pāvests atgādināja, ka izglītība ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Baznīcai mūsdienās. Formācijas darbs šodien kļuvis sarežģītāks, jo dzīvojam sabiedrībā, kuras credo ir relatīvisms, un kurā pietrūkst patiesības gaismas. Uzrunā Svētais tēvs pauda atzinību par kongregācijas vērtīgo darbu gandrīz 100 gadu garumā un tās svarīgo ieguldījumu dažādu katoliskās izglītības institūciju labā. Pāvests pieskārās semināristu sagatavošanas jautājumam, interneta lielajai lomai formācijas jomā, aicinājumu uz priesterību veicināšanai, teologu, kā arī katoļu universitāšu un skolu īpašajai misijai.

Norādot uz formācijas darba sarežģītību, Benedikts XVI atzina, ka mūsdienu sabiedrībā ne tikai trūkst patiesības gaismas, bet vēl vairāk – runāšanu par patiesību šodien uzskata par bīstamu. Tādā veidā tiek apšaubītas cilvēka un sabiedrības pamatvērtības. Tāpēc liela nozīme ir visu to izglītības institūciju darbam, kuras balstās uz kristīgo izpratni par cilvēku un pasauli – pasvītroja pāvests, piebilstot, ka izglītošana ir mīlestības akts. Tā ir „intelektuālās mīlestības” īstenošana, kas prasa atbildību, sevis atdevi un ar Evaņģēliju saskanīgu dzīves veidu. Šajā ziņā nozīmīga loma ir Katoliskās izglītības kongregācijai, ko 1915. gadā izveidoja pāvests Benedikts XV. Dažādu izglītības iestāžu vidū, kurām kalpo šī Romas Kūrijas struktūrvienība, ir arī garīgie semināri. Formācijas laikā no semināristiem tiek prasīta ne tikai zināma distancēšanās no pasaules, lai ieklausītos Kungā, bet arī gatavība dzīvot kā brāļiem kopienas dzīvē.

Katoliskās izglītības kongregācijas rīkotās tikšanās dalībnieki šajās dienās analizē dokumenta „Internets un formācija semināros” melnrakstu. Benedikts XVI klātesošajiem atgādināja, ka internets Baznīcas misijas darbā spēlē ļoti svarīgu lomu. Tā kā ar tā palīdzību spējam pārvarēt attālumus un izveidot savstarpējus kontaktus, šis līdzeklis sniedz milzīgas iespējas arī Baznīcai – norādīja pāvests. Lietojot saprātīgi, tas var kalpot ne tikai studijām, bet arī priesteru pastorālajam darbam tādās jomās kā evaņģelizācija, misiju darbība, katehēze, izglītības projekti un institūciju vadīšana. Tāpēc svarīgi, lai arī šajā laukā būtu rūpīgi sagatavoti izglītības darbinieki, kas kandidātiem uz priesterību iemācītu pareizi izmantot modernās komunikācijas līdzekļus un gūt no tiem labumu.

Tā kā minētā saieta laikā tiek pārdomāts apustuliskās konstitūcijas „Kristīgā gudrība” saturs, pāvests pieskārās teologa misijai. Viņš atgādināja, ka pirmkārt, nepieciešams padziļināt saikni starp teoloģiju un Svēto Rakstu studijām. Otrkārt, teologs nedrīkst aizmirst, ka viņš ir arī Dieva sarunu biedrs. Viņam jāprot ieklausīties Dievā. Tāpēc teoloģija ir būtiski saistīta ar lūgšanu. Teoloģija ir „ticības zinātne” un lūgšana ir tā, kas dzīvina mūsu ticību. Vienotība ar Dievu mūs zināmā mērā tuvina noslēpumam. Šis tuvums kļūst par gaismu mūsu prātam. Treškārt, nepieciešams paturēt prātā teoloģijas saikni ar citām disciplīnām. Tā tiek mācīta ne tikai katoļu, bet arī daudzās laicīgajās universitātēs. Benedikts XVI atgādināja, ka pastāv zināma sasvstarpēja sakarība starp visām zinību jomām. Taču lai redzētu šo saikni kopumā, nepieciešams atzīt Dievu. Īpaši katoļu universitātes un skolas var veicināt šo zinību vienību. Katoļu izglītības iestāžu uzdevums ir veidot nobriedušas personības – cilvēkus, kas apzinātos savu identitāti un prastu būt atvērti iepretī citādi domājošajiem. Izglītības darbinieku formācijā jāpievērš uzmanība ne tikai viņu profesionālajai, bet arī reliģiskajai un garīgajai sagatavotībai. Viņi ir aicināti būt patiesības liecinieki ne tikai ar vārdiem, bet arī ar dzīves piemēru.

J. Evertovskis / VR