Pāvests tiekas ar Pontifikālās Etiopiešu kolēģijas locekļiem
„Priecājos jūs sveikt 150. gadskārtā kopš svētā Justīna de Jakobis piedzimšanas debesīm,”
ar šiem vārdiem pāvests sestdien vērsās pie Pontifikālās Etiopiešu kolēģijas locekļiem.
Audiencē Vatikāna pilī rektora Teklezghi Bahta vadībā bija ieradušies priesteri un
semināristi, kas dzīvo pavisam netālu – Vatikāna dārzos esošajā kolēģijā. Arī Benedikts
XVI atzīmēja, ka dzīve svētā Pētera kapa tuvumā liecina par saikni, kas vieno Baznīcu
Etiopijā un Eritrejā ar Apustulisko Sēdekli.
Pāvests pievērsās svētā Justīna
de Jakobis personībai. Būdams cienīgs svētā Vincenta no Paulas sekotājs, Justīns no
visas sirds un spēkiem kalpoja Abisīnijas pussalas ļaudīm. Toreizējā Propaganda
Fide prefekta, kardināla Frandzoni sūtīts, viņš strādāja vispirms Aduā, vēlāk
Gualā, kur rūpējās par etiopiešu priesteru formāciju un izveidoja semināru, ko nosauca
par „Bezvainīgās kolēģiju”. Justīns de Jakobis vēlējās, lai Abisīnijas ļaudis atjaunotu
savu ticību, ko pirmoreiz uz šejieni „atnesa” svētais Frumencijs. Misionārs intuitīvi
juta, ka vietējais kultūras konteksts var kalpot par privileģētu ceļu, lai izaudzinātu
jaunas kristiešu paaudzes. Iemācījies vietējo valodu un veicinādams gadsimtiem seno
liturģisko ritu, Justīns veica arī nozīmīgu ekumenisko darbu. Vairāk nekā 20 gadus
viņa priesteriskā, vēlāk bīskapa kalpošana nesa augļus visiem, ar kuriem viņš tikās
un kurus mīlēja.
Benedikts XVI atzīmēja, ka izglītojošā darba dēļ, jo īpaši
priesteru vidū, svēto Justīnu de Jakobis var uzskatīt par Etiopiešu kolēģijas debesīgo
aizbildni. Kolēģija Vatikāna dārzos joprojām pieņem priesterus un kandidātus uz priesterību,
atbalstot viņus ceļā uz teoloģisko, garīgo un pastorālo formāciju.
Pāvests
novēlēja, lai atgriežoties savās izcelsmes kopienās, vai garīgi pavadot tautiešus,
kas emigrējuši uz ārzemēm, pašreizējie Etiopiešu kolēģijas audzēkņi katrā raisītu
mīlestību uz Dievu un uz Baznīcu, sekojot svētā Justīna De Jakobis piemēram.
Atgādinām,
ka svēto Justīnu 1939. gadā beatificēja pāvests Pijs XII un 1975. gadā kanonizēja
Pāvils VI.