Svētuma piemērs politiķiem. Benedikta XVI katehēze par sv. Žannu d’Arku

Ciešā saikne starp mistisko pieredzi un politisko uzdevumu ir viens no Žannas d’Arkas svētuma oriģinālajiem aspektiem – teica Benedikts XVI katehēzes mācībā, kas 26. janvārī bija veltītai šai svētajai. Viņa ir Francijas debesīgā aizbildne līdzās sv. Terēzei no Bērna Jēzus. Žanna spēja efektīvi iesaistīties savas tēvzemes atbrīvošanā, jo dzīvoja dziļu garīgo dzīvi. Viņa ir skaists svētuma piemērs lajiem, kuri darbojas politikā – norādīja pāvests. Šī Orleānas jaunava, tāpat kā sv. Katrīna no Sjēnas, pieder „stipro sieviešu” lokam – tām, kuras bezbailīgi izgaismoja ar Evaņģēlija gaismu visdramatiskākās un drūmākās Baznīcas un pasaules vēstures lappuses.

Laikā, kad dzīvoja Žanna d’Arka, plosījās simts gadu ilgais karš starp Franciju un Angliju. Viņa piedzima 1412. gadā Domremī ciemā, Francijā, vienkāršā, taču ļoti dievbijīgā ģimenē. No vecākiem saņēma teicamu reliģisko audzināšanu. 13 gadu vecumā guva pirmo mistisko pieredzi, sadzirdēja aicinājumu padziļināt savu kristīgo dzīvi un iesaistīties savas tautas atbrīvošanā. Žanna salika šķīstības solījumu, katru dienu piedalījās svētajā Misē un nemitīgi nodevās lūgšanai. Pārvarējusi grūtības, ar stingrību un noteiktību, viņa iesaistījās cīņās un atbrīvoja Orleānu. Benedikts XVI norādīja, ka šī jaunava karavīru vidū izcēlās ar lielu labestību un spožu šķīstas dzīves piemēru. Viņas misijas kalngals bija karaļa Kārļa VII kronēšana atkarotajā Reimsas katedrālē. Pēc tam sākās Žannas krustaceļš.

1430. gadā viņa krita gūstā un tika pārdota angļiem. Pēc gara tiesas procesa, tiesneši, kuriem pietrūka mīlestības un pazemības, lai šajā jaunajā sievietē saskatītu Dieva darbību, piesprieda viņai nāves sodu. Tie nespēja saredzēt viņas dvēseles skaistumu – sacīja Benedikts XVI. Žanna nomira, sadedzināta uz sārta, 1431. gada 30. maijā Ruānā. Viņai bija tikai 19 gadi. Mirstot uzlūkoja krucifiksu un skaļā balsī izrunāja Jēzus vārdu. Visā viņas dzīvē Kristus ieņēma centrālo vietu – pasvītroja pāvests. Pēc 25 gadiem tika atzīta viņas nevainība un pilnīgā uzticība Baznīcai. 1920. gadā pāvests Benedikts XV Žannu d’Arku pasludināja par svēto.

„Dārgie draugi, Jēzus mīlestībā Žanna atrada spēku mīlēt Baznīcu līdz galam. Lai arī mēs aizvien vairāk atklājam, ka, kā to sacīja Žanna d’Arka, Jēzus Kristus un Baznīca ir viens vesels”, teica Benedikts XVI. Viņš paskaidroja, ka Žannas d’Arkas tiesas process izgaismo Baznīcas noslēpumu. Baznīca ir svēta un reizē aicināta šķīstīties. Uzrunājot franču svētceļniekus, pāvests vēlēja, lai šīs svētās spožā liecība būtu mums par pamudinājumu mīlēt Kristu un ticības pilniem izlēmīgi iesaistīties mīlošā kalpošanā līdzcilvēkiem. Žanna d’Arka mūs mudina uz pastāvību ikdienas lūgšanā, pilnīgu uzticēšanos Kungam un Viņa gribas izpildi, un nesavtīgu mīlestību. Vispārējā audiencē piedalījās aptuveni 3000 svētceļnieku no Lielbritānijas, ASV, Vācijas, Spānijas, Čīles, Polijas, Nigērijas un Itālijas. Klātesošo vidū bija kādas skolas skolotāji un skolēni no tālās Honkongas.

J. Evertovskis / VR