Pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācija notiks 1. maijā Romā

Benedikts XVI parakstīja Kanonizācijas lietu kongregācijas apstiprinātos dekrētus par vairāku Dieva kalpu moceklību, varonīgi praktizētajiem tikumiem un ar viņu aizbildniecību veikto brīnumu autentiskumu. Starp kandidātiem uz altāru godu ir arī pāvests Jānis Pāvils II. 14. janvārī, apstiprinot ar Karola Vojtilas aizbildniecību veiktā brīnuma autentiskumu, tika atvērts ceļš uz viņa beatifikāciju, kas notiks 1. maijā Romā. Svinības vadīs Benedikts XVI, informē Vatikāna preses sekretārs pr. Federiko Lombardi. Tiek lēsts, ka beatifikācijas svinībās piedalīsies aptuveni miljons ticīgo.

Drīzumā svētīgo kārtā tiks iecelti arī divi itālieši: garīgā māsa Antonia Marija Verna un ģimenes tēvs Džuseppe Toniolo, jo ir atzīts ar viņu aizbildniecību veikto brīnumu autentiskums. Pāvests apstiprināja arī vienu dekrētu par Dieva Mīlestības kongregācijas piecu māsu moceklību, kuras tika nogalinātas 1941. gada decembrī tā laika Dienvidslāvijā, šodienas Bosnijas un Hercegovinas teritorijā. Savukārt pieci dekrēti attiecas uz ticīgo dzīvē varonīgi praktizētajiem tikumiem. Viņi dzīvojuši dažādos laikos un vietās. Visjaunākais no tiem ir 17 gadus vecais Faustino Perezs-Maglano Magro no Spānijas. Viņš nomira svētuma slavā 1963. gada 3. martā.

Jānis Pāvils II mūžībā aizgāja 2005. gada 2. aprīlī. Bērēs, kas notika 8. aprīlī, piedalījās 169 oficiālās delegācijas, 59 valstu prezidenti, 10 monarhi un aptuveni 100 tūkstoši ticīgo. 2005. gada 9. maijā Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts kardināls Žožē Saraiva Martins paziņoja, ka pāvests Benedikts XVI ir devis atļauju uzsākt sava priekšgājēja beatifikācijas procesu ātrāk nekā tas noteikts Baznīcas normās. Tā paša gada 28. jūnijā tika oficiāli uzsākts Jāņa Pāvila II beatifikācijas process Romas diecēzes ietvaros. Par tā vadītāju tiek nominēts pr. Slavomirs Oders. Viņš dzimis 1960. gada 7. augustā Helmžā, Polijā.

Tieši divus gadus pēc pāvesta nāves, 2007. gada 2. aprīlī Svētā Jāņa Laterāna bazilikā tika noslēgts beatifikācijas process diecēzes ietvaros. Tas turpinājās Kanonizācijas lietu kongregācijā Vatikānā. Tajā pašā laikā aizvien biežāk tiek pieminēts franču garīgās māsas Marijas Simonas Pjēras vārds, kura ar poļu pāvesta aizbildniecību tika izdziedināta no Pārkinsona slimības. Savas dzīves pēdējos gados ar to slimoja arī Jānis Pāvils II. 2009. gada 13. maijā Kanonizācijas lietu kongregācijas teologu komisija apstiprināja pāvesta varonīgi praktizētos tikumus.

S. Krivteža / VR