Mīlestība pret Dievu apgaismo cilvēkus. Katehēze par sv. Katrīnu no Dženovas

Lai iemantotu debesu prieku, jādzīvo svētu dzīvi – sacīja Benedikts XVI trešdienas katehēzes mācībā. Šoreiz pāvests runāja par Katrīnu no Dženovas, kura agrā jaunībā ne visai laimīgi apprecējās, piedzīvoja grēka izraisīto tukšumu un rūgtumu, un vēlāk – Dieva mīlestības un labestības pieskārienu. Pēc kādas grēksūdzes viņa visu savu dzīvi pilnībā veltīja kalpošanai Dievam un tuvākajam. Balstoties uz šīs 15. gadsimta svētās mācību, pāvests atklāja kādu būtisku patiesību par šķīstītavu. Uz vispārējo audienci Vatikānā pulcējās aptuveni 9 tk. svētceļnieku.

Katrīna dzimusi 1447. gadā Dženovā dižciltīgā piecu bērnu ģimenē. Saņēma labu kristīgo audzināšanu. 16 gadu vecumā tika izprecināta. Laulības dzīve nebija viegla. Vīrs, kuram jau tā bija smags raksturs, aizrāvās ar azartspēlēm. Sākumā pati Katrīna tika ierauta pasaulīgās dzīves virpulī, kas viņai, tā vietā lai nestu mierinājumu, sagādāja dziļu iekšēju tukšumu un rūgtumu. Pēc desmit gadiem, 1473. gada martā, sākās jaunās sievietes atgriešanās ceļš. Kādu dienu iegriezusies baznīcā, lai pieietu pie grēksūdzes, kā pati raksta, piedzīvoja savā sirdī atveramies Dieva bezgalīgās mīlestības rētu. Katrīna skaidri saskatīja savu nožēlojamību un grēcīgumu, un reizē – Dieva lielo labestību. Benedikts XVI piebilda, ka nekavējoties viņa pieņēma lēmumu bēgt no ikviena grēka. „Vairs nē pasaulei, vairs nē grēkiem”, tā Katrīna apraksta savu turpmāko ceļu.

Pāvests atklāja, ka pēc šīs grēksūdzes viņa vīzijā redzēja Jēzu ar krustu uz pleciem. Sākās garš šķīstīšanās posms. Šajā laikā viņa aizvien vairāk apzinājās Dieva mīlestības lielumu un aizvien vairāk tuvojās Kungam, līdz sasniedza dziļu vienotību ar Viņu. Katrīna pilnībā uzticēja sevi Dievam, nemitīgi lūdzās un katru dienu gāja pie svētās Komūnijas. Benedikts XVI norādīja, ka kontemplatīvā dzīve viņai netraucēja būt arī aktīvai. Sieviete kļuva par toreiz reģionā lielākās Pammatone slimnīcas vadītāju. Laikabiedrus fascinēja viņas dziļā ticība un lielā mīlestība. Pateicoties sievas paraugam, arī vīrs atgriezās, kļuva par franciskāņu ordeņa terciāru un iesaistījās kalpošanā slimnīcā. Minētajā veselības aprūpes iestādē Katrīna nesavtīgi darbojās līdz pat savas dzīves beigām – 1510 gada 15. septembrim.

No atgriešanās brīža līdz nāvei Katrīnas dzīvē neredzam nekādus ārkārtējus notikumus – norādīja Benedikts XVI. Tomēr to raksturo divas lietas: no vienas puses, mistiskā pieredze, tas ir, dziļā vienotība ar Dievu, no otras – nesavtīga kalpošana līdzcilvēkiem, sevišķi, slimajiem un vājajiem. „Dārgie draugi, nekad neaizmirsīsim, ka, jo vairāk mīlēsim Dievu un pastāvēsim lūgšanā, jo labāk mums izdosies mīlēt savu tuvāko, jo tad spēsim katrā cilvēkā saskatīt pašu Kungu, kurš neierobežoti mīl visus bez izņēmuma,” audiences dalībniekus uzrunāja pāvests. Svētais tēvs pasvītroja, ka mistiskā dzīve jeb vienotība ar Dievu neattālina mūs no līdzcilvēkiem. Tā nav kaut kas abstrakts vai lidināšanās mākoņos. Tieši pretēji, šāda dzīve mūs tuvina citiem, jo tad mēs uz citiem cilvēkiem raugāmies ar paša Dieva skatienu, mīlam ar Dieva sirdi un rīkojamies saskaņā ar Viņa rīcības veidu.

Benedikts XVI norādīja, ka Dženovas Katrīna pazīstama ar savu mācību par šķīstītavu. Pirmkārt, pretēji tajā laikā izplatītajam uzskatam par dvēseļu šķīstītavu kā vietu, svētā atklāj, ka šķīstītava ir „nevis ārēja, bet gan iekšēja uguns”. Ejot attīrīšanās ceļu, viņa personīgi piedzīvoja savā sirdī degošu uguni. Saskatīja milzīgu distanci starp savu grēcīgumu un Dieva labestību. Uguns, kas dedzināja, viņu attīrīja. Tā bija šķīstītavas iekšējā uguns. Otrkārt, tajā laikā mēdza runāt par šķīstītavas mokām un pēc tam centās norādīt uz šķīstīšanās un atgriešanās ceļu. Svētā balstās uz savu iekšējo pieredzi. Viņa stāsta, ka dvēsele nonāk Dieva priekšā būdama piesaistīta dažādām grēcīgām iegribām. Taču šī iemesla dēļ nevar iemantot svētlaimes vīziju. Dievs ir tik tīrs un svēts, ka dvēsele ar grēka traipiem nevar iemantot Viņa dievišķās majestātes klātbūtni. Dvēsele apzinās Dieva bezgalīgo mīlestību un taisnīgumu, un līdz ar to cieš. Tai sāp tādēļ, ka neatbildēja Viņa mīlestībai. Tieši mīlestība pret Dievu kļūst par liesmu. Pati mīlestība attīra dvēseli no grēka traipiem – skaidroja Svētais tēvs.

Ja Dieva mīlestība pārņem cilvēka sirdi, tad tā viņam kļūst par vienīgo ceļa rādītāju un vienīgo dzinējspēku. Benedikts XVI piebilda, ka svētie savā vienotības ar Dievu pieredzē iemantojuši tik dziļas dievišķo noslēpumu „zināšanas”, ka var būt mums par atbalstu. Sevišķi teologi ir aicināti griezties pie svētajiem pēc palīdzības, lai iegūtu ticības noslēpumu labāku izpratni. Jo vairāk mīlam Dievu un vienojamies ar Viņu lūgšanā, jo vairāk Viņš mums atklājas un iededzina mūsu sirdī savu mīlestību – sacīja pāvests. Pirmkārt, svētā Katrīna mums atgādina kādu svarīgu patiesību, proti to, ka esam aicināti lūgties par šķīstītavas dvēselēm. Otrkārt, ar kalpošanu slimnīcā viņa atstājusi spožu tuvākmīlestības piemēru. Šajā sakarā Svētais tēvs iedrošināja visu to sieviešu pūliņus, kuras ar savu kalpošanu sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrībai un Baznīcai.

J. Evertovskis / VR