2011-01-10 17:25:39

Benedikts XVI pieprasa aizstāvēt reliģisko brīvību pasaulē


Benedikta XVI uzruna Svētā Krēsla diplomātisko misiju vadītājiem ir jauns posms reliģijas brīvības veicināšanas procesā. Lai gan šis uzdevums ir svarīgs vienmēr, tomēr pēdējos mēnešos tas ir kļuvis aizvien noteicošāks katoļu Baznīcas amatpersonu publiskajos paziņojumos, komentējot pāvestu uzrunu, teica Vatikāna preses sekretārs, priesteris Federiko Lombardi.

Uzrunājot pie Svētā Krēsla akreditētos diplomātus, Benedikts XVI pievērsās reliģiskās brīvības tematam. Atgādināja, ka viņu galvenais uzdevums ir šīs brīvības veicināšana. Reliģija sabiedrībai nav problēma – pasvītroja pāvests. Tā nav ne traucēklis, ne konfliktu iemesls. Pie tam Baznīca nemeklē privilēģijas un neiejaucas tajās jomās, kas neattiecas uz viņas misiju. Baznīca tikai grib savu misiju brīvi īstenot. Benedikts XVI atgādināja, ka šī gadskārtējā tikšanās ir ļoti svarīga, jo tādā veidā tiek pasvītrota Baznīcas un Svētā Krēsla loma starptautiskajā plāksnē.

Reliģiskās brīvības tematam un notikumiem pasaulē pāvests pievērsās Ziemassvētku priecīgā noslēpuma gaismā. Kristus piedzima naktī. Nakts simbolizē cilvēces stāvokli. Cilvēkiem vajadzīga gaisma, mīlestība un miers. Par cilvēku tapušā Dieva Dēla noslēpums pārsniedz mūsu gaidas. Jēzus atnākšana ir īstā un pilnīgā atbilde cilvēka sirds visdziļākajām ilgām. Pāvests pievērsās ne tikai tām zemēm, kur reliģiskā brīvība tiek apdraudēta vardarbīgā veidā (Irākā, Ēģiptē, Pakistānā, Nigērijā un citur), bet arī – stāvoklim Rietumu sabiedrībā, kur notiek reliģijas izskaušana no sabiedriskās dzīves, piemēram, cenšoties aizliegt krucifiksu izstādīšanu publiskās vietās vai liekot medicīnas darbiniekiem, pretēji viņu sirdsapziņai, veikt abortus. Svētais tēvs atzina, ka ierobežojot reliģijas brīvību, tiek apdraudēts arī personas cieņas respekts un visas sabiedrības labklājība.

Patiesība, laime un dzīvības pārpilnība, pēc kā katrs cilvēks apzināti vai neapzināti tiecas, ir Dieva dāvanas – norādīja Benedikts XVI. Ilgojoties pēc šiem labumiem, ikviens meklē savu Radītāju, jo vienīgi Dievs var piepildīt cilvēka sirds slāpes. Pāvests atgādināja, ka cilvēks ir reliģiska būtne. Reliģiskā dimensija ir fundamentāla personas dzīves un darbības sastāvdaļa – viņš pasvītroja. Tās noliegšana izraisa līdzsvara zudumu un saspīlējumus visās plāksnēs – gan personīgajā jomā, gan starp personām. Tādēļ vēstījumā Pasaules Miera dienā Benedikts XVI uzsver, ka reliģiskā brīvība ir būtisks miera veicināšanas nosacījums. 10. janvārī, tiekoties ar diplomātiem, viņš atgādināja, ka mieru iespējams veicināt un saglabāt tikai tad, ja cilvēks var brīvi meklēt Dievu un brīvi Viņam kalpot.

Pievēršoties stāvoklim pasaulē, pāvests atzina, ka šodien reliģiskā brīvība daudzviet ir apdraudēta. Runājot par kristiešu vajāšanām Irākā un pret viņiem vērstajiem atentātiem, Benedikts XVI kārtējo reizi vērsās pie šīs valsts valdības un musulmaņu līderiem ar aicinājumu panākt, lai kristieši varētu dzīvot drošībā un sniegt savu ieguldījumu sabiedrībai. Aleksandrijas dievnamā, Ēģiptē, notikušais terorakts ir steidzams pamudinājums šī reģiona varai, neraugoties uz grūtībām un draudiem, darīt visu iespējamo, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes. Reliģiskās brīvības un citu cilvēktiesību ievērošanu jāsāk mācīt jau skolās – atgādināja pāvests. Uzrunā viņš pieminēja smago stāvokli Pakistānā, Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos, Ķīnā, kā arī Āfrikā, sevišķi, Nigērijā.

Turpinājumā Benedikts XVI atzina, ka reliģiskā brīvība ir apdraudēta arī Rietumu zemēs. Aizvien biežāk tiek mēģināts izstumt reliģiju no sabiedriskās dzīves telpas. No kristiešiem tiek prasīts, lai savā profesionālajā darbībā viņi rīkotos, ignorējot savu reliģisko un morālo pārliecību. Turklāt, cieņas pret citu reliģiju piederīgajiem vai pret tiem, kuri netic, aizsegā, tiek mēģināts izskaust no publiskajām iestādēm reliģiskos simbolus. Šādi rīkojoties tiek ne tikai ierobežotas kristiešu tiesības atklāti paust savu ticību, bet arī novēršamies no kultūras saknēm, kas dzīvina daudzu tautu identitāti un veicina viņu savstarpējo saliedētību – atgādināja Benedikts XVI.

Uzrunā viņš pauda gandarījumu par to, ka pagājušā gada oktobrī Eiropas Padome pieņēma Rezolūciju, kas aizstāv mediķu tiesības rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu gadījumos, kad noteikta darbība smagi apdraudētu tiesības uz dzīvību. Vienlaikus pāvests izteica pateicību visu to valstu valdībām un reliģisko konfesiju vadītājiem, sevišķi, Maskavas patriarham Kirilam un citiem pareizticīgo Baznīcas pārstāvjiem par to, ka atbalstīja Itālijas valdību krucifiksu lietā.

Atzīt reliģisko brīvību nozīmē, ļaut reliģiskajām kopienām brīvi darboties sabiedrībā un veikt dažādas iniciatīvas sociālajā, karitatīvajā un izglītojošajā sektorā – sacīja Svētais tēvs. Visur pasaulē varam redzēt to, cik katoļu Baznīcas darbība šajā jomā ir auglīga. Tomēr sagādā raizes, ka šis reliģisko kopienu kalpojums visai sabiedrībai, īpaši jauno paaudžu audzināšanas labā, tiek kompromitēts un saindēts ar dažādiem likumu projektiem, kuri tiecas izveidot valsts monopolu skolu izglītībā, kā to, piemēram, varam novērot dažās Latīņamerikas zemēs. Benedikts XVI piebilda, ka gan Latīņamerikā, gan daudzviet citur katoļu Baznīca ir sniegusi milzīgu ieguldījumu nacionālās identitātes veidošanā. Šajā sakarā mudināja valdības veicināt tādu izglītības sistēmu veidošanu, kur tiktu respektētas vecāku neatņemamās tiesības pašiem pieņemt lēmumus par savu bērnu audzināšanas veidu, un kas būtu balstīta uz subsidiaritātes principu, jo šis princips ir pamats taisnīgas sabiedrības veidošanai. Pāvests norādīja, ka dažās Eiropas zemēs ģimeņu tiesības uz reliģisko brīvību tiek aizskartas arī ar prasībām piedalīties tādos seksuālās izglītības kursos, kuru mācība ir pretrunā ar ticību un veselo saprātu.

Noslēgumā Benedikts XVI atgādināja, ka Svētā Krēsla pārstāvju darbība atsevišķās valstīs un starptautiskajās organizācijās ir vērsta uz reliģiskās brīvības veicināšanu. Pasvītroja, ka reliģija nerada sabiedrībai problēmas. Dieva vaļsirdīga meklēšana veicina cilvēka cieņas ievērošanu. Kristīgā ticība ir vienmēr veicinājusi tautu nacionālo identitāti un personas cieņu, kā arī palīdzējusi veidot demokrātisku sabiedrību. Svētais tēvs piebilda, ka kristieši šodien ir aicināti ne tikai atbildīgi iesaistīties politikā un ekonomikā, bet arī būt ticības un mīlestības liecinieki, un tādējādi veicināt katra cilvēka integrālu attīstību un veidot taisnīgāku sabiedrību.

Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm, kā arī ar Eiropas Savienību un Neatkarīgo Maltas Bruņinieku ordeni. Svētais Krēsls kā biedrs vai novērotājs aktīvi darbojas Apvienoto Nāciju organizācijā un daudzajās specializētajās institūcijās Ņujorkā, Ženēvā un Vīnē. Tas darbojas arī ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā Parīzē; ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā Romā, Eiropas Padomē Strasbūrā un daudzās citās organizācijās. Pagājušā gada 8. aprīlī parakstīts vienošanās līgums starp Svēto Krēslu un Bosniju-Hercegovinu par katoļu Baznīcas tiesisko statusu un katoļticīgo aprūpi Nacionālajos Bruņotajos spēkos. Līguma ratifikācija notika 2010. gada 14. septembrī.

J. Evertovskis, S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.