Benedikts XVI pieprasa aizstāvēt reliģisko brīvību pasaulē
Benedikta XVI uzruna Svētā Krēsla diplomātisko misiju vadītājiem ir jauns posms reliģijas
brīvības veicināšanas procesā. Lai gan šis uzdevums ir svarīgs vienmēr, tomēr pēdējos
mēnešos tas ir kļuvis aizvien noteicošāks katoļu Baznīcas amatpersonu publiskajos
paziņojumos, komentējot pāvestu uzrunu, teica Vatikāna preses sekretārs, priesteris
Federiko Lombardi.
Uzrunājot pie Svētā Krēsla akreditētos diplomātus, Benedikts
XVI pievērsās reliģiskās brīvības tematam. Atgādināja, ka viņu galvenais uzdevums
ir šīs brīvības veicināšana. Reliģija sabiedrībai nav problēma – pasvītroja pāvests.
Tā nav ne traucēklis, ne konfliktu iemesls. Pie tam Baznīca nemeklē privilēģijas un
neiejaucas tajās jomās, kas neattiecas uz viņas misiju. Baznīca tikai grib savu misiju
brīvi īstenot. Benedikts XVI atgādināja, ka šī gadskārtējā tikšanās ir ļoti svarīga,
jo tādā veidā tiek pasvītrota Baznīcas un Svētā Krēsla loma starptautiskajā plāksnē.
Reliģiskās brīvības tematam un notikumiem pasaulē pāvests pievērsās Ziemassvētku
priecīgā noslēpuma gaismā. Kristus piedzima naktī. Nakts simbolizē cilvēces stāvokli.
Cilvēkiem vajadzīga gaisma, mīlestība un miers. Par cilvēku tapušā Dieva Dēla noslēpums
pārsniedz mūsu gaidas. Jēzus atnākšana ir īstā un pilnīgā atbilde cilvēka sirds visdziļākajām
ilgām. Pāvests pievērsās ne tikai tām zemēm, kur reliģiskā brīvība tiek apdraudēta
vardarbīgā veidā (Irākā, Ēģiptē, Pakistānā, Nigērijā un citur), bet arī – stāvoklim
Rietumu sabiedrībā, kur notiek reliģijas izskaušana no sabiedriskās dzīves, piemēram,
cenšoties aizliegt krucifiksu izstādīšanu publiskās vietās vai liekot medicīnas darbiniekiem,
pretēji viņu sirdsapziņai, veikt abortus. Svētais tēvs atzina, ka ierobežojot reliģijas
brīvību, tiek apdraudēts arī personas cieņas respekts un visas sabiedrības labklājība.
Patiesība, laime un dzīvības pārpilnība, pēc kā katrs cilvēks apzināti vai
neapzināti tiecas, ir Dieva dāvanas – norādīja Benedikts XVI. Ilgojoties pēc šiem
labumiem, ikviens meklē savu Radītāju, jo vienīgi Dievs var piepildīt cilvēka sirds
slāpes. Pāvests atgādināja, ka cilvēks ir reliģiska būtne. Reliģiskā dimensija ir
fundamentāla personas dzīves un darbības sastāvdaļa – viņš pasvītroja. Tās noliegšana
izraisa līdzsvara zudumu un saspīlējumus visās plāksnēs – gan personīgajā jomā, gan
starp personām. Tādēļ vēstījumā Pasaules Miera dienā Benedikts XVI uzsver, ka reliģiskā
brīvība ir būtisks miera veicināšanas nosacījums. 10. janvārī, tiekoties ar diplomātiem,
viņš atgādināja, ka mieru iespējams veicināt un saglabāt tikai tad, ja cilvēks var
brīvi meklēt Dievu un brīvi Viņam kalpot.
Pievēršoties stāvoklim pasaulē,
pāvests atzina, ka šodien reliģiskā brīvība daudzviet ir apdraudēta. Runājot par kristiešu
vajāšanām Irākā un pret viņiem vērstajiem atentātiem, Benedikts XVI kārtējo reizi
vērsās pie šīs valsts valdības un musulmaņu līderiem ar aicinājumu panākt, lai kristieši
varētu dzīvot drošībā un sniegt savu ieguldījumu sabiedrībai. Aleksandrijas dievnamā,
Ēģiptē, notikušais terorakts ir steidzams pamudinājums šī reģiona varai, neraugoties
uz grūtībām un draudiem, darīt visu iespējamo, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes.
Reliģiskās brīvības un citu cilvēktiesību ievērošanu jāsāk mācīt jau skolās – atgādināja
pāvests. Uzrunā viņš pieminēja smago stāvokli Pakistānā, Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos,
Ķīnā, kā arī Āfrikā, sevišķi, Nigērijā.
Turpinājumā Benedikts XVI atzina,
ka reliģiskā brīvība ir apdraudēta arī Rietumu zemēs. Aizvien biežāk tiek mēģināts
izstumt reliģiju no sabiedriskās dzīves telpas. No kristiešiem tiek prasīts, lai savā
profesionālajā darbībā viņi rīkotos, ignorējot savu reliģisko un morālo pārliecību.
Turklāt, cieņas pret citu reliģiju piederīgajiem vai pret tiem, kuri netic, aizsegā,
tiek mēģināts izskaust no publiskajām iestādēm reliģiskos simbolus. Šādi rīkojoties
tiek ne tikai ierobežotas kristiešu tiesības atklāti paust savu ticību, bet arī novēršamies
no kultūras saknēm, kas dzīvina daudzu tautu identitāti un veicina viņu savstarpējo
saliedētību – atgādināja Benedikts XVI.
Uzrunā viņš pauda gandarījumu par
to, ka pagājušā gada oktobrī Eiropas Padome pieņēma Rezolūciju, kas aizstāv mediķu
tiesības rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu gadījumos, kad noteikta darbība smagi
apdraudētu tiesības uz dzīvību. Vienlaikus pāvests izteica pateicību visu to valstu
valdībām un reliģisko konfesiju vadītājiem, sevišķi, Maskavas patriarham Kirilam un
citiem pareizticīgo Baznīcas pārstāvjiem par to, ka atbalstīja Itālijas valdību krucifiksu
lietā.
Atzīt reliģisko brīvību nozīmē, ļaut reliģiskajām kopienām brīvi darboties
sabiedrībā un veikt dažādas iniciatīvas sociālajā, karitatīvajā un izglītojošajā sektorā
– sacīja Svētais tēvs. Visur pasaulē varam redzēt to, cik katoļu Baznīcas darbība
šajā jomā ir auglīga. Tomēr sagādā raizes, ka šis reliģisko kopienu kalpojums visai
sabiedrībai, īpaši jauno paaudžu audzināšanas labā, tiek kompromitēts un saindēts
ar dažādiem likumu projektiem, kuri tiecas izveidot valsts monopolu skolu izglītībā,
kā to, piemēram, varam novērot dažās Latīņamerikas zemēs. Benedikts XVI piebilda,
ka gan Latīņamerikā, gan daudzviet citur katoļu Baznīca ir sniegusi milzīgu ieguldījumu
nacionālās identitātes veidošanā. Šajā sakarā mudināja valdības veicināt tādu izglītības
sistēmu veidošanu, kur tiktu respektētas vecāku neatņemamās tiesības pašiem pieņemt
lēmumus par savu bērnu audzināšanas veidu, un kas būtu balstīta uz subsidiaritātes
principu, jo šis princips ir pamats taisnīgas sabiedrības veidošanai. Pāvests norādīja,
ka dažās Eiropas zemēs ģimeņu tiesības uz reliģisko brīvību tiek aizskartas arī ar
prasībām piedalīties tādos seksuālās izglītības kursos, kuru mācība ir pretrunā ar
ticību un veselo saprātu.
Noslēgumā Benedikts XVI atgādināja, ka Svētā Krēsla
pārstāvju darbība atsevišķās valstīs un starptautiskajās organizācijās ir vērsta uz
reliģiskās brīvības veicināšanu. Pasvītroja, ka reliģija nerada sabiedrībai problēmas.
Dieva vaļsirdīga meklēšana veicina cilvēka cieņas ievērošanu. Kristīgā ticība ir vienmēr
veicinājusi tautu nacionālo identitāti un personas cieņu, kā arī palīdzējusi veidot
demokrātisku sabiedrību. Svētais tēvs piebilda, ka kristieši šodien ir aicināti ne
tikai atbildīgi iesaistīties politikā un ekonomikā, bet arī būt ticības un mīlestības
liecinieki, un tādējādi veicināt katra cilvēka integrālu attīstību un veidot taisnīgāku
sabiedrību.
Svētajam Krēslam ir diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm, kā
arī ar Eiropas Savienību un Neatkarīgo Maltas Bruņinieku ordeni. Svētais Krēsls kā
biedrs vai novērotājs aktīvi darbojas Apvienoto Nāciju organizācijā un daudzajās specializētajās
institūcijās Ņujorkā, Ženēvā un Vīnē. Tas darbojas arī ANO Izglītības, zinātnes un
kultūras organizācijā Parīzē; ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā Romā,
Eiropas Padomē Strasbūrā un daudzās citās organizācijās. Pagājušā gada 8. aprīlī parakstīts
vienošanās līgums starp Svēto Krēslu un Bosniju-Hercegovinu par katoļu Baznīcas tiesisko
statusu un katoļticīgo aprūpi Nacionālajos Bruņotajos spēkos. Līguma ratifikācija
notika 2010. gada 14. septembrī.