Ēģipte: dažādu reliģiju pārstāvji nosoda vardarbību Aleksandrijā
„Nevienu reliģiju nedrīkst piesaukt, lai attaisnotu vardarbību” – atkārto kristiešu,
musulmaņu un ebreju reliģiju pārstāvji, nosodot Aleksandrijā notikušo vardarbību pret
koptu kristiešiem. Marokas karalis un šīs valsts garīgais vadītājs Mohammeds VI vēstulē
Ēģiptes prezidentam Hosni Mubarakam apliecina, ka marokieši atsakās no jebkādas terorisma
formas, tāpat kā no tās atsakās islāma reliģija, un aicina uz iecietību un savstarpēju
cieņu starp dažādu civilizāciju un kultūru pārstāvjiem, jo īpaši uz dzīvības svētuma
aizsardzību.
Eiropas islāma organizāciju federācija apgalvo, ka Aleksandrijā
notikušais ir krimināla agresija, kurai nav attaisnojuma. Federācijas pārstāvji atgādina,
ka islāms, pamatojoties uz saviem principiem un vērtībām, aizliedz un nosoda šādus
aktus. Viņi aicina Ēģiptes tautu – kristiešus un musulmaņus, dzīvot saskaņā ar vienotību
un solidaritāti, un saglabāt dialoga un labu attiecību garu.
Arī Ēģiptes lielmuftijs,
šeihs Ali Gomaa vēršas pie visiem pilsoņiem ar aicinājumu saglabāt mieru un neielaisties
nekādos konfliktos un sadursmēs, ko izraisījušas konfesionālās atšķirības.
Itālijas
islāma kopienu savienība izdevusi notu, kurā teikts, ka uzbrukums Aleksandrijas koptu
baznīcai izraisa šausmas un sāpes. Notā norādīts, ka neviena reliģija, vai ideoloģija
nedrīkst tikt piesaukta, lai attaisnotu šādu aktu, kurš jau iepriekš ticis programmēts
un izdarīts, lai iedragātu miermīlīgo sadzīvi starp musulmaņiem un kristiešiem – divām
vēsturiskām Ēģiptes zemes sastāvdaļām.
Romas ebreju kopiena, tās prezidents
Rikardo Pačifiči un lielrabīns Rikardo di Seņji ir izteikušies, ka ziņas, kas pienākušas
no Ēģiptes Aleksandrijas, liedz palikt vienaldzīgiem traģēdiju priekšā, kas pret kristiešiem
ir vērstas Sudānā un Nigērijā, Irākā, Gazā un citviet. Romas ebreju kopiena izsaka
raizes par briesmīgajiem, nemiera pilnajiem apstākļiem, kādos ir jādzīvo dažām pasaules
kristīgajām kopienām.
7. janvārī vairākos arābu valodā iznākošajos preses izdevumos
publicēta apustuliskā nuncija Ēģiptē Maikla Luisa Ficdžeralda nota, kurā viņš pēc
katoļu koptu kopienas patriarha Antonija I Naguiba lūguma, skaidro pāvesta Benedikta
XVI teikto par kristiešiem Tuvajos Austrumos. Tā kā pāvesta deklarācija pēc traģiskā
atentāta Aleksandrijas koptu dievnamā, dažos ir radījusi neizpratni, Ficdžeralds paskaidro,
ka pāvesta vēstījums, kurā teikts, ka kristieši šobrīd visvairāk cieš no ticības vajāšanām,
nebūt nenozīmē to, ka citas reliģijas nebūtu aizstāvamas. „Katrai reliģijai pieder
tiesības būt aizstāvētai, tāpat kā visām reliģiskajām kopienām pieder tiesības uz
brīvību. Tāpēc pasaules lielo reliģiju vadītājiem un nāciju vadītājiem ir jāveicina
reliģiskā brīvība, jo īpaši reliģisko minoritāšu brīvība. Minoritātes nav drauds vairākumam,
bet gan dialoga un savstarpēja kultūras bagātināšanās iespēja,” pamatojoties uz pāvesta
teikto, atgādina apustuliskais nuncijs. Viņš uzsver, ka šie vārdi nav attiecināmi
tikai uz kristiešiem, bet uz visām reliģijām.
Tāpat arhibīskaps Ficdžeralds
atgādina, ka pāvests šī gada 1. janvārī pasludināja, ka oktobrī viņš vēlas doties
uz Asīzi, lai svinētu 25. gadskārtu kopš šeit notika Pasaules reliģiju aizlūgums par
mieru. Benedikts XVI aicina pievienoties arī citu kristīgo konfesiju un citu reliģiju
pārstāvjus, lai atjaunotu apņemšanos kalpot mieram. Apustuliskais nuncijs Ēģiptē paskaidro,
ka no šī pāvesta paziņojuma izriet, ka viņš vēršas pie visiem ar aicinājumu respektēt
dažādu reliģisko kopienu ticību un ticības praksi, un veicināt harmoniskāku un mierīgāku
sadzīvi.