Vispārējā audience: Ziemassvētku laiks – aicinājums iekšēji pārveidoties

Jēzus dzimšanai ir sakars ar cilvēka visdziļākajām ilgām un cerībām, sacīja Benedikts XVI vispārējās audiences uzrunā. Pāvests pasvītroja, ka tieši tādēļ Ziemassvētki aizvien fascinē cilvēkus, jo visi zināmā veidā nojauš minēto saikni. Kristus cilvēktapšana ienesa kaut ko pavisam jaunu Dieva un cilvēka attiecībās. Šī rīta katehēzes mācību pāvests veltīja Ziemassvētku notikumam. Viņš skaidroja šī laika liturģisko svinību nozīmi, kā arī izteica klātesošajiem un cilvēkiem visā pasaulē laba vēlējumus. Atgādināja, ka nepieciešams atbrīvoties no pārāk morālistiskas un sentimentālas pieejas šiem svētkiem.

Jaunā Gada pirmajās dienās joprojām valda Ziemassvētku priecīgā noskaņa. Liturģija, ko Baznīca svin, nav tikai pagātnes notikumu atcere. Tajā ik reizes piedzīvojam paša Kristus klātbūtni – pasvītroja Svētais tēvs. – Liturģijā aizvien piepildās pestīšanas noslēpums. Tā dara klātesošus pestīšanu nesošos notikumus. Kristus savā Baznīca, ar viņu un caur viņu turpina mūsu glābšanas darbu. Benedikts XVI atgādināja, ka Vecajā Derībā par Dieva klātbūtni un darbību liecināja dažādas zīmes. Līdz ar Jēzus iemiesošanos viss radikāli mainās. Pati miesa kļūst par pestīšanas instrumentu. „Un Vārds ir tapis miesa”, raksta sv. Jānis sava Evaņģēlija prologā. Ar dievišķā Vārda cilvēktapšanu notiek kaut kas pavisam jauns Dieva un cilvēka attiecībās. Šis notikums atklāja pasaulē Patiesību.

Patēriņa mentalitāte var mūsos izkliedēt noskaņu par skaisto Ziemassvētku notikumu, bet ja sirdī mīt vēlme pieņemt šo Bērnu, kas ieradies, lai mums dāvātu dzīvības pārpilnību, tad svētku rotājumu gaismiņas var kļūt par tās Gaismas atspulgu, kas iedegusies līdz ar Dieva Dēla iemiesošanos – norādīja pāvests. Jēzus dzimšana jau ir Lieldienu noslēpuma priekšvēstnesis – viņš pasvītroja. Ar Ziemassvētkiem sāk īstenoties mūsu pestīšanas noslēpums, kas piepildīsies Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās notikumā. Jēzus ieradās pasaulē kā mazs Bērns. Viņa sevis atdeve cilvēcei iesākās Betlēmē. No silītes, kur Viņu guldīja Marija, mūsu skatiens pievēršas Krustam un Lieldienām, jo iemiesojies Dieva Dēls ir mūsu Pestītājs.

Benedikts XVI aicināja ticīgos raudzīties uz Kristus noslēpumu un Viņa nestās pestīšanas darbu kopumā, viengabalainā perspektīvā. Ziemassvētki un Lieldienas ir mūsu ticības divi nedalāmi notikumi. Apmeklējot Betlēmes notikuma atveidojumu, dodoties pagodināt jaundzimušo Bērnu Jēzu, mēs savu skatu vēršam uz Euharistiju, kurā sastopam krustā sisto, augšāmcēlušos un dzīvo Jēzu Kristu. Uzrunājot audiences dalībniekus, pāvests mudināja atklāt, ka Kristus arī šodien ir reāli klātesošs pasaulē un, ka nemitīgi dāvā mums pestīšanu savā Miesā, kas ir Baznīca. Viņš ir klātesošs sakramentos, sevišķi, Euharistijā zem maizes un vīna zīmēm, Svētajos Rakstos un tur, kur ticīgie pulcējas kopā lūgšanā. Tāpēc nepieciešams atbrīvoties no pārāk sentimentālā Ziemassvētku ietērpa. To svinēšana mums nepiedāvā tikai piemēru, kādam vajadzētu sekot, proti, atdarināt Kunga pazemību, nabadzību, labvēlību un mīlestību. Šis laiks vairāk ir aicinājums mums visiem ļaut Dievam mūs pārveidot. Kristus kļuva cilvēks, lai piepildītu mūsu sirds dziļākās ilgas un, lai mēs varētu ņemt dalību paša Dieva dzīvē – atgādināja Benedikts XVI.

J. Evertovskis / VR