Gada noslēguma Vesperes Vatikāna bazilikā

Ir sācies jaunais, 2011. gads. Pateicoties Dievam par iepriekšējo, 2010. gadu, Romas svētā Pētera bazilikā Vecgada vakarā tika svinēts Vesperu dievkalpojums. Līdz ar to iesākās arī Marijas – Dieva Mātes svētku diena, ko Baznīca ik gadus atzīmē 1. janvārī. Vesperes vadīja pāvests Benedikts XVI. Viņš teica: „2010. gada noslēgumā, pirms nodosim dienas un stundas Dievam un Viņa taisnīgajam un žēlsirdīgajam spriedumam, sirdī jūtu nepieciešamību teikt mūsu „paldies” Viņam un Viņa mīlestībai uz mums.”

Pāvesta uzruna galvenokārt bija veltīta Romas pilsētas iedzīvotājiem. Vēršoties pie klātesošajiem, to skaitā pilsētas mēra Džanni Allemano, pāvests teica, ka Baznīca rūpējas par to, lai palīdzētu visiem kristītajiem dzīvot saskaņā ar savu aicinājumu. „Arī Romai vienmēr ir nepieciešama atjaunota Evaņģēlija sludināšana, lai tās iedzīvotāju sirdis atvērtos uz Bērnu, kas ir dzimis priekš mums. Tas ir Kristus, cilvēku Pestītājs,” sacīja Benedikts XVI.

Romas bīskaps uzsvēra, ka ļoti būtiska ir Dieva Vārda klausīšanās un ka privileģēts brīdis tam ir Euharistijas svinības. Svētdienas Svētajai Misei ir centrālā loma ikviena kristieša dzīvē. Tāpēc pāvests aicināja draudžu prāvestus un citus priesterus draudzēs izveidot liturģisko grupu, kas rūpējas par to, lai dievkalpojumu norise būtu dzīvāka un saistošāka. Benedikts XVI aicināja padomāt arī par tādu katehēzes mācību, kas ticīgajiem palīdzētu labāk iepazīt Euharistijas noslēpumu, no kura izriet mīlestības liecība. Šai liecībai piemīt būtiska teologālā dimensija un tā ir dziļi vienota ar Vārda sludināšanu.

Pateicoties Dievam par aizvadīto gadu, pāvests īpašā veidā atcerējās savu vizīti Romas centrālās stacijas Termini Caritas aprūpētajā trūcīgo patversmē. Viņš teica, ka pašreizējais brīdis liek raizēties par nabadzīgajiem dzīves apstākļiem, kādos grimst daudzas ģimenes. Benedikts XVI aicināja visu Romas diecēzes kopienu aizvien būt klāt un palīdzēt tiem, kas šādos apstākļos ir spiesti dzīvot.

Noslēdzot gadu, Baznīca vienmēr skaita pateicības lūgšanu Te Deum. Pāvests aicināja raudzīties nākotnē ar cerību. „Cerība” ir arī pēdējais vārds šai lūgšanā. „In te, Domine, speravi: non confundar in aeternum!” – „Uz Tevi, Kungs, es cerēju un nemūžam netikšu apkaunots”.

I. Šteinerte / VR