Atskats uz Benedikta XVI darbību 2010 gadā

Vairākkārtēji aicinājumi visas pasaules sabiedrībai neatlaidīgāk iestāties miera labā, pamudinājumi Eiropai atgriezties pie savām kristīgajām saknēm, prasības izbeigt kristiešu vajāšanas, centieni palīdzēt Tuvo Austrumu kristiešiem stiprināties savā identitātē, pamudinājumi kristiešiem meklēt veidus kā padarīt efektīvāku liecību par Kristu, liktais uzsvars uz nākamo priesteru nopietnāku formāciju, kā arī aicinājums atklāt Dieva Vārda centrālo lomu cilvēka personīgajā un visas Baznīcas dzīvē – tās ir tikai dažas svarīgākās tēmas, kurām Benedikts XVI pievērsās 2010. gada laikā. Atskatoties uz aizritējušā gada Baznīcas dzīves notikumiem, redzam, ka tas bijis īpašs žēlastības laiks.

Jūnijā ap Svēto tēvu Vatikānā pulcējās apmēram 15 tk. priesteru no visas pasaules. Klātesošo vidū bija arī vairāki garīgie gani no Latvijas un Rīgas Garīgā semināra audzēkņi. Viņi ieradās Romā, lai noslēgtu priesteriem veltīto Jubilejas gadu. Iepriekšējos mēnešos gaismā nākušie dažu priesteru pastrādātie pedofilijas noziegumi (īpaši Īrijā) lika garīgajiem ganiem ar vēl lielāku uzmanību pievērsties viņu misijas cildenumam un skaistumam. Tikšanās laikā pāvests visu priesteru vārdā lūdza piedošanu Dievam un cietušajiem, un pauda apņēmību darīt visu iespējamo, lai šādi notikumi nekad vairs neatkārtotos. Varēja sagaidīt, ka priesterības izgaismošana Jubilejas gada laikā nepatiks „ienaidniekam”, kas būtu gribējis tās izzušanu, lai beigu beigās arī Dievs tiktu izstumts no pasaules. Līdz ar to notika, ka tieši šajā prieka gadā nāca gaismā priesteru grēki – atklājās, ka daži garīgie gani ir seksuāli izmantojuši bērnus. Šajā sakarā Benedikts XVI apliecināja, ka jau formācijas laikā tiks rūpīgi pārbaudīts priesterības kandidātu aicinājuma autentiskums, kā arī tiks gādāts par atbalstu priesteriem. Viņš pasvītroja, ka minētie skandalozie notikumi būtu iznīcinājuši priesterību, ja Jubilejas gads saistītos tikai ar mūsu cilvēcisko panākumu spodrināšanu. Taču runa bija par pavisam ko citu, proti, par pateikšanos Dievam par saņemto dāvanu. Dievs, neskatoties uz priesteru cilvēcisko vājumu, aizvien no jauna ar viņu starpniecību īsteno pasaulē savu mīlestības plānu. Notikušajam jākļūst par pamudinājumu attīrīties, iet uz priekšu un vēl vairāk iemīlēt Dieva lielo dāvanu.

Jau šī gada martā tika izdota Vēstule Īrijas katoļiem. Tajā pāvests pauda dziļu satraukumu par bērnu seksuālās izmantošanas gadījumiem no priesteru puses un vietējās Baznīcas vadības attieksmi pret šiem noziegumiem. Viņš apliecina savu garīgo tuvumu visiem Īrijas katoļticīgajiem, piedāvā dziedināšanas un atjaunotnes ceļu, kā arī aicina smago pārbaudījumu laikā neaizmirst īru misionāru ārkārtīgi lielo ieguldījumu Eiropas civilizācijas veidošanā un kristīgās kultūras izplatīšanā visos kontinentos. Uzrunājot priesterus un reliģisko ordeņu locekļus, kuri bija pastrādājuši noziegumus pret bērniem un jauniešiem, pāvests atgādina, ka viņiem būs jāatbild Dieva un cilvēku taisnības tribunālu priekšā. Mudina viņus rūpīgi izmeklēt savu sirdsapziņu, uzņemties atbildību un pazemīgi atzīties savos noziegumos. Patiesa nožēla paver durvis pestīšanas žēlastībai un Dieva piedošanai. Kristum ir vara piedot vislielākos grēkus un panākt labumu pat no ļaunuma. Tomēr Dieva taisnība prasa, lai mēs atbildētu par savu rīcību un izlabotu ļaunumu. Runājot par problēmas cēloņiem, Svētais tēvs norāda uz cilvēciskajā, morālajā, garīgajā un intelektuālajā formācijā pieļautajiem trūkumiem garīgajos semināros un noviciātos, neadekvātajām procedūrām, veicot izvērtējumu, vai kandidāts ir piemērots priesterībai un klosterdzīvei, uz sabiedrībā pastāvošo klēra un citu autoritāšu protežēšanas tendenci, kā arī pārlieku lielajām rūpēm par Baznīcas labo slavu.

Svarīgas norādes, kas palīdzēs turpmāk izvairīties no minētajiem noziegumiem, atrodam 18. oktobrī publicētajā Vēstulē semināristiem. Tajā Benedikts XVI pasvītro, ka cilvēkam ir vienmēr vajadzīgs Dievs, arī tehnikas un globalizācijas laikmetā. Atgādina, ka semināra dzīve ir kopienas dzīve, pasvītro audzēkņu personīgās saiknes ar Kristu nozīmi, kā arī norāda uz studiju un cilvēciskās izaugsmes būtisko lomu nākamā priestera dzīvē. Jau jūnijā, noslēdzot Priesterības gadu, pāvests izteica vēlmi īpašā veidā uzrunāt semināristus. Viņš gribēja paust tiem savu mīlestību un atbalstu. Tāpēc tapa minētais dokuments. Svētais tēvs uzsver, ka vissvarīgākā lieta ceļā uz priesterību ir personīgās attiecības ar dzīvo Jēzu Kristu. Priestera uzdevums ir vest cilvēkus pie Dieva un veicināt ticīgo savstarpējo vienotību.

20. decembrī tiekoties ar Romas Kūrijas darbiniekiem, Benedikts XVI atkal pievērsās minētajiem noziegumiem un priesterības lielumam. Atgādināja, ka piedzīvoto pazemojumu jāpieņem kā pamudinājumu tiekties pēc patiesības un kā aicinājumu iet atjaunotnes ceļu. Pasvītroja, ka tikai patiesība nes pestīšanu, un aicināja atklāt morālās rīcības stingros un nemainīgos pamatus. Atgādināja, ka patiesi reāls un vērā ņemams ir ne tikai tas, kas redzams un taustāms, bet gan vispirms Dievs un garīgās vērtības.

Aizvadītais gads Benediktam XVI bija ļoti intensīvs, smags, taču reizē neparasti bagāts un auglīgs. Pāvests apmeklēja Maltu, Portugāli, Kipru, Lielbritāniju un Spāniju, četras reizes devās pastorālajās vizītēs pa Itāliju, novadīja 45 vispārējās audiences, sasauca kardinālu konsistoriju un Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodi, izveidoja Pontifikālo Jaunās evaņģelizācijas padomi, kā arī sniedza interviju, kas tika publicēta grāmatā „Pasaules gaisma”, un izdeva apustulisko pamudinājumu „Verbum Domini”.

Nevis tehnoloģija var glābt cilvēku, bet Dieva mīlestība – pasvītroja pāvests, aprīlī tiekoties ar Maltas iedzīvotājiem. Pretēji gaidītajam, uz Svētā tēva vadītajām Euharistijas svinībām Floriānas pilsētas laukumā 15 tk. cilvēku vietā ieradās aptuveni 50 tk. 95 procenti Maltas iedzīvotāju ir katoļi. Šajā zemē nav atļauta laulības šķiršana un ir aizliegta abortu veikšana. Pāvests mudināja salas iedzīvotājus neļauties sekularizācijai un stingri turēties pie savām kristīgajām saknēm. Rabatā viņš tikās arī ar seksuālās izmantošanas upuriem.

Maijā Benedikts XVI apmeklēja Portugāli. Turp viņš devās kā svētceļnieks. Pāvesta vadītajā dievkalpojumā Lisabonā piedalījās aptuveni 200 tk. ticīgo, bet Fatimā – 500 tk. Viņus nepulcināja ne masu mediji, ne organizatori, ne bīskapi, ne arī pāvests – vēlāk norādīja Vatikāna preses sekretārs pr. Federiko Lombardi, atzīstot, ka ļaudis atsaucās Dievmātes aicinājumam. Pāvests norādīja uz Fatimas vēstījuma aktualitāti mūsdienās un aicināja ticīgos saglabāt cerību. Kas attiecas uz vēstījumu, jāņem vērā, ka šodien nav jāgaida pravietojumus par kādu konkrētu notikumu norisi tuvākajos gados vai gadsimta laikā. Svarīgi iemācīties raudzīties uz notiekošo ticības gaismā. Vēstījums aicina mūs atgriezties no grēkiem, dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju un būt par uzticīgiem Dieva mīlestības lieciniekiem.

Jūnijā Benedikts XVI apmeklēja Kipru. Vizītes centrālais notikums bija Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodes darba dokumenta Instrumentum laboris nodošana sinodes padomes locekļiem. Pāvests atgādināja, ka Baznīca Kiprā var būt lepna, jo tā vistiešākajā veidā ir saistīta ar Pāvilu, Barnabu un Marku. Tā var būt lepna par savu tiešo vienotību ar apustuļiem un viņu sludināto ticību. Kipra bija sv. Pāvila ceļojumu pirmais etaps. Par to runā Apustuļu darbu grāmata (sal. 13, 1-4). No Pafosas Evaņģēlijs sāka izplatīties pa visu impēriju. Tādā veidā Baznīca, veidota uz apustuļu pamatiem, varēja dzīt saknes visā tā laika pasaulē. Runājot par ekleziālo vienotību, Svētais tēvs pasvītroja, ka, pat ja tā vēl ir nepilnīga, tomēr reāla. Esam aicināti pārvarēt visu, kas mūs šķeļ, un darboties tā, lai panāktu pilnīgu un redzamu vienotību, kādu to vēlējās Kristus. Vienotība ir Kunga dāvana un reizē mums uzticēta misija. Kristībā esam saņēmuši īpašu uzdevumu būt par Evaņģēlija lieciniekiem.

Pieņemot Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, valdības un Anglijas-Velsas un Skotijas katoļu bīskapu konferenču uzaicinājumu, septembra vidū Benedikts XVI veica apustulisko ceļojumu pa Apvienoto Karalisti. Tā bija oficiāla valsts vizīte un reizē svētceļojums uz zemi, kas bagāta ar reliģiskajām un kultūras tradīcijām. „Man bija liels prieks uzrunāt cilvēku sirdis. Šis ceļojums manī nostiprināja dziļo pārliecību, ka senajām Eiropas tautām ir kristīga dvēsele”, tā vispārējās audiences laikā pēc ceļojuma sacīja Svētais tēvs. Par ceļojuma moto bija izvēlēti kard. Džona Henrija Ņūmena vārdi „Sirds runā uz sirdi”. Vizītes mērķis bija kardināla beatifikācijas svinības. Jaunais svētīgais māca, ka kristīgā dzīve ir nekas cits kā aicinājums uz svētumu. Viņš sniedza lielu ieguldījumu izglītības jomā. Darīja visu iespējamo, lai šajā laukā ietilptu ne tikai intelektuālā, bet arī morālā un reliģiskā formācija.

Novembrī pāvests devās uz Spāniju, lai stiprinātu savus brāļus ticībā. Viņš ieradās Santjago de Kompostelā kā svētceļnieks. Lūdzās šai vietā, lai visi kļūtu par patiesiem Kristus lieciniekiem. Savukārt Barselonā īpaši lūdzās par ģimeni, kas ir sabiedrības vitālā šūna un cerība. Savas vizītes laikā pāvests mudināja visus Eiropas iedzīvotājus aizvien vairāk atvērties Dievam. Atgādināja, ka kristīgā cerība nekad nepieviļ, jo tā sakņojas Dieva bezgalīgajā mīlestībā pret visiem cilvēkiem. Santjago de Kompostelas katedrālē Benedikts XVI pagodināja apustuļa Jēkaba relikvijas, bet Barselonā iesvētīja Svētās Ģimenes katedrāli. Abas vietas ir nozīmīgas ne tikai Spānijai, bet arī visai Eiropai. Tas ir svarīgs atskaites punkts mūsdienu kontinentam. Svētais tēvs atgriezīsies Ibērijas pussalā 2011. gada vasarā, lai svinētu Pasaules Jauniešu dienas, kas notiks Madridē. Viņš stiprinās jauniešus ticībā un mudinās viņus būt dedzīgiem Evaņģēlija lieciniekiem.

Viena no Baznīcas galvenajām prioritātēm mūsdienās ir Eiropas kontinenta jaunā evaņģelizācija. Šajā sakarā tika izveidota speciāla Pontifikālā padome. Tās darbība vērsta uz zemēm ar senu kristīgo tradīciju, kur šobrīd vairojas sekularizācija un sabiedrība attālinās no Dieva. Lai kristieši sekmīgi stātos pretī šodienas izaicinājumiem un Labās vēsts sludināšana nestu augļus, tie ir aicināti uz aizvien dziļāku saikni ar Kristu. Šāds aicinājums spilgti izteikts jaunajā apustuliskajā pamudinājumā „Verbum Domini”. Dokumenta mērķis ir palīdzēt ticīgajiem atklāt Dieva Vārda centrālo lomu cilvēka personīgajā un visas Baznīcas dzīvē, apzināties tā sludināšanas steidzamo nepieciešamību, būt pārliecinošiem augšāmcēlušā Kristus lieciniekiem un saskatīt šīs misijas skaistumu. Esam aicināti apzināties, ka garīgās un morālās atjaunotnes pamatā ir „Baznīcas sludinātais, pieņemtais, liturģijā svinētais un pārdomātais Dieva Vārds”. Pasaulē, kas bieži vien Dievu uzskata par lieku, svešu un nevajadzīgu, nav lielākas prioritātes par šo: no jauna atvērt mūsdienu cilvēkam pieeju pie Dieva, kurš mūs uzrunā un dāvā savu mīlestību, lai mums būtu dzīvības pārpilnība – raksta pāvests apustuliskajā pamudinājumā „Verbum Domini”.

J. Evertovskis / VR