Izraelas apbalvojums "Taisnīgais starp tautām" piešķirts jezuītu ordeņa loceklim

Tēva Rafaela de Gantuza Kubbes vārds uz visiem laikiem tiek ierakstīts Jeruzalemes Taisnīgo dārzā. 14. decembrī Izraelas augstākais pagodinājums „Taisnīgais starp tautām”, kas tiek piešķirts ne ebreju tautības pārstāvim, tika pasniegts, godinot jezuīta piemiņu, kurš kara laikā slēpa ebreju bērnus Mondragones jezuītu kolēģijā Fraskati, Itālijā. Tēvs Rafaels de Gantuzs Kubbe toreiz bija šīs kolēģijas rektors. Pateicoties viņam, no aizvešanas uz Aušvicas koncentrācijas nometni tika paglābti deviņus un desmit gadus vecie brāļi Graciano un Mario Sonnino, kā arī viņu brālēns, desmitgadīgais Marko Pavončello.

Tēvam Kubbem piešķirto apbalvojumu Romā, vienā no Jēzus baznīcas kompleksa zālēm, Izraelas vēstnieks pie Svētā Krēsla Mordehajs Levi svinīgi nodeva viņa radiniekiem. Klāt bija arī Izraelas vēstniecības Itālijā konsultante sabiedriskajās un politiskajās lietās Līvija Linka, Romas ebreju kopienas prezidents Rikardo Pačifiči, citi Itālijas valsts un Romas ebreju kopienas pārstāvji, kā arī tēva Kubbes izglābtie, nu jau cienījamu vecumu sasniegušie „bērni” Marko un Graciano (Mario nesen aizgājis mūžībā) kopā ar savām ģimenēm.

Kopš 2004. gada šo izglābto ebreju ģimenes locekļi veica aptauju starp bijušajiem Mondragones kolēģijas audzēkņiem, lai savāktu dokumentāciju un iesniegtu to Yad Vashem holokausta mocekļu un varoņu piemiņas institūtam Jeruzalemē. Šo institūtu 1953. gadā izveidoja Izraelas parlaments, lai dzīvā piemiņā saglabātu sešus miljonus ebreju, ko nogalināja nacisti un viņu līdzstrādnieki, un lai šī piemiņa nezustu nākamajās paaudzēs.

„Mēs dzīvojām geto rajonā. Atceros, ka 1943. gadā mūsu tēvs Samuels neveda mūs uz netālu esošo skolu, kā parasti. Tā vietā viņš mūs aizveda uz Fraskati, uz Mondragones kolēģiju, un piekodināja, ka turpmāk mūsu uzvārds būs Sbardella. Savu ģimeni vairs nesatikām. Tas, ka tēvs Kubbe mūs pieņēma savā kolēģijā, izglāba mūs no Shoa briesmām un ļāva dzīvot šai laikā gandrīz normālu dzīvi. Beidzoties karam, kolēģijā palikām vēl četrus gadus,” liecināja Graciano Sonnino. Viņš piebilda: „Tas bija tēvs Kubbe kopā ar saviem līdzbrāļiem Primo Renjēri, Danti Mareskano, Alberto Parizi, Ulisu Floridi, Silvio Benassi un Umberto Dzakkari, kas deva mums patvērumu un nodrošināja, ka pret ebrejiem izvērstais ienaids, neskāra mūsu galvas”.

Kā rakstīts pagodinājuma „Taisnīgais starp tautām” motivācijas vēstulē, „jezuīts izvēlējās paslēpt bērnus, riskēdams pats ar savu dzīvību. Pie tam, viņš neizrādīja centienus tos konvertēt katoļticībā.”

„Tēvs Kubbe ir piemērs tam, ka absolūta ļaunuma priekšā, nacistu iznīcināšanas mašinērijas priekšā, sirdī skaidrs un tikumīgs cilvēks var nest gaismu, izrādot cilvēcību visaugstākajā un viscēlākajā formā,” ceremonijas brīdī teica Izraelas vēstniecības konsultante Līvija Linka. Viņa paskaidroja, ka „Taisnīgais starp tautām” ir vienīgais civila rakstura apbalvojums, ko Izraela pasniedz ne ebreju tautības pārstāvim. Vārdam „taisnīgais” ebreju kultūrā ir īpaša nozīme. Ar to tiek apliecināts, ka cilvēks, kurš izglābis ebreju, tiek uzņemts par savējo ebreju tautā, jo kā teikts Talmudā, „ja kāds izglābj cilvēku, viņš izglābj visu pasauli”.

Tēvs Rafaels de Gantuzs Kubbe ir dzimis 1904. gada 10. oktobrī Orčano netālu no Pizas, miris 1983. gada 12. augustā Romā, Jēzus baznīcas kompleksa rezidencē. Viņš bija ceturtais bērns dziļi ticīgā katoļu ģimenē. Tēvs, marķīzs Rikardo bija pāvesta slepenais kamerlengs sākot no Benedikta XV līdz Pijam XII. Rafaels vēl pavisam jauns iestājās Jēzus Sadraudzībā, kas laikā no 1942. līdz 1947. gadam viņam bija uzticējusi vadīt minēto Mondragones kolēģiju Fraskati, netālu no Romas. Bez tam viņš bija arī pāvesta Pija XII dibinātās Pontifikālās palīdzības misijas viceprezidents. Tā darbojās ar mērķi atbalstīt II Pasaules karā cietušos.

I. Šteinerte/VR