Armēnija: satraukums par gaidāmajām izmaiņām reliģiju likumā
Vairākas reliģiskās kopienas Armēnijā ir noraizējušās sakarā ar jaunajiem valdības
rīkojumiem, kas, viņuprāt, varētu ietekmēt ticības brīvības situāciju valstī. Valdība
gan atbild, ka jaunās normas ir saskaņotas ar Eiropas padomi. Raizes pauž galvenokārt
Armēnijas protestantiskās kopienas un sektas. Kā stāsta Armens Lusjans, kurš pārstāv
World of Life Protestant kopienu, jaunās normas paredz reliģiskās grupas reģistrāciju
tikai pēc tam, kad tās reliģisko raksturu ir izvērtējuši eksperti. Šāda analīze skar
katru aspektu – sākot no kopienas aktivitātēm, līdz ģimenes statusam, izglītībai,
iespējamiem personas tiesību ierobežojumiem grupas locekļu vidū. Nemainīgs paliek
reģistrējamās kopienas locekļu skaits – vismaz 200 sekotāju.
Arī pēc juridiskās
atzīšanas, kopienām ik gadus ir jāsniedz detalizēta atskaite par savām aktivitātēm,
arī par tām, kas attiecas uz sociālo darbību – karitatīvajām, celtniecības, sanitārajām,
izglītības iniciatīvām, kā arī dažādiem notikumiem – svinībām, svētceļojumiem, koncertiem,
atvaļinājumu un citām. Ja pieprasītā informācija netiek iesniegta, no kopienas tiek
iekasēta soda nauda līdz pat 500 minimālo algu apmērā.
Valsts saglabā tiesības
atņemt reliģiskajām kopienām piešķirto darbības autorizāciju un aizliegt aktivitātes
tādām reliģiskajām kopienām, kas „rada draudus sabiedriskajai drošībai, veselības
aizsardzībai un morālei, pārkāpj cilvēktiesības un cilvēka brīvību, patvaļīgā veidā
iejaucas ģimenes jautājumos, atsakās no ārstēšanās ticības apsvērumu dēļ, kā arī šo
pašu apsvērumu dēļ izvairās no pilsoniskajiem pienākumiem un veic nelegālas darbības.”
Ir
aizliegts prozelītisms, kas balstīts uz materiālās palīdzības solījumiem, kā arī to
cilvēku iesaistīšana kopienā, kam ir psihiska rakstura traucējumi. Pretējā gadījumā
draud cietumsods līdz 3 mēnešiem, vai arī naudas sods sākot no 500 līdz 1000 minimālajām
mēnešalgām. Bez tam, ir aizliegts publiski lūgties bērnudārzos, skolās un citās izglītības
un sociālajās iestādēs.
Reliģiskās kopienas, to skaitā Armēnijas Evaņgēliskā
Baznīca un Jehovas liecinieki, protestē pret to, ka arī jaunie likumi ierobežos reliģisko
brīvību un privileģētā kārtā nostādīs Armēnijas Apustulisko Baznīcu, kurai pieder
ticīgo armēņu lielākā daļa.
Protestantiskās kopienas ir satraukušās, ka līdz
ar likuma stāšanos spēkā, tām tiks liegts publicēt grāmatas un uzturēt mājaslapas
Internetā. Vislielākais satraukums valda Jehovas liecinieku vidū, jo jaunie Armēnijas
valdības rīkojumi tiešā veidā skar dažas viņu ticības pārliecības, piemēram, atteikšanos
no militārā dienesta un no asins pārliešanas ārstniecisku apsvērumu dēļ.
Valdība
atbild, ka izmaiņas iepriekšējā reliģiskajā likumā ir iesniegtas Eiropas demokrātijas
un tiesību komisijai – Eiropas padomes orgānam, un ka tā kompetencē ietilpst izskatīt,
vai normas atbilst minoritāšu tiesībām.