R. Kantalamessa: kristīgā atbilde sekulārismam – mūsu tikšanās ar Jēzu
Kas ir sekulārisms? Kādai uz to jābūt kristīgajai atbildei? Kāds ir evaņģelizācijas
darba viens no būtiskākajiem elementiem? Šiem jautājumiem šorīt pievērsās tēvs Raniero
Kantalamessa. Benediktam XVI un Romas kūrijas darbiniekiem 10. decembrī viņš vadīja
otrās Adventa laika pārdomas. Pāvesta nama sprediķotājs runāja par sekulārismu kā
evaņģelizācijas šķērsli. Viņš norādīja uz jēdziena „sekularizācija” diviem aspektiem
– pozitīvo un negatīvo. No vienas puses, ar šo fenomenu var izteikt laicīgo lietu
autonomiju, norādīt uz to, ka „Dieva valstība” un „Cēzara valstība” ir šķirtas. No
otras puses, sekularizācija var nozīmēt tādu attieksmi, kas ir vērsta pret reliģiju
un ticību. Otrajā gadījumā priekšroka parasti tiek dota terminam „sekulārisms”. Ar
to tiek pretnostatīti laiks un mūžība.
Pr. Kantalamessa atgādināja, ka visefektīvākā
atbilde sekulārismam būtu nevis tā apkarošana, bet gan pārliecības par mūžīgo dzīvi
atjaunošana cilvēkos. Vai atzīstam to vai nē, tomēr ir skaidrs, ka katra cilvēka sirdī
mīt dziļas ilgas pēc mūžības. Tāpēc kristīgā atbilde pamatojas ne uz kādu filozofisko
ideju, bet – uz reālo notikumu, proti, uz Dieva Dēla cilvēktapšanu, uz tikšanos un
mūsu dzīvo saikni ar Jēzu. Pāvesta nama sprediķotājs atgādināja, ka līdz ar Kristu
mūžība ir ienākusi laikā. Mūžība ne tikai saistās ar cerību, bet tā ir tapusi par
tagadni. Mūžība ir Kristus klātbūtne. To piedzīvojam ikreiz, kad apliecinām ticību,
jo tam, kurš tic, jau ir mūžīgā dzīve (sal. 1 Jņ 5, 13). To piedzīvojam ikreiz, kad
pieņemam Svēto Komūniju un klausāmies Dieva vārdu. Ticība ir vienīgā drošā atbilde
uz cilvēka eksistenciālajiem jautājumiem – pasvītroja tēvs Kantalamessa. Šajā kontekstā
viņš norādīja uz ticības atjaunotnes būtisko nozīmi gan evaņģelizācijas procesā, gan
katra kristieša ceļā uz svētumu. Lai Evaņģēlija sludināšana nestu augļus, kristietim
jābūt dziļas ticības cilvēkam un jādzīvo svētu dzīvi.