Benedikts XVI pieņēma audiencē Starptautiskās teoloģiskās komisijas locekļus, kuri
šajās dienās pulcējās Vatikānā uz gadskārtējo sesiju. Pāvests aicināja klātesošos
pārdomāt jautājumu par teoloģijas būtisko saikni ar dzīvi sabiedrībā. Dieva patiesa
iepazīšana garantē pasaulē mieru – viņš pasvītroja. Turklāt, šī pazīšana ir cieši
saistīta ar mīlestību. Saņēmis Dieva mīlestību, kristietis steidzas kalpot saviem
līdzcilvēkiem.
Svētais tēvs atgādināja, ka teoloģija ir racionāla zinātne,
taču vienlaikus būtiski saistīta ar mīlestību. Jau pats jēdziens „teoloģija” norāda
uz komunikatīvo aspektu. Teoloģijā caur „logos” nododam tālāk to, ko „redzējām un
dzirdējām” (1 Jņ 1, 3). Teologam jādzīvo ciešā saiknē ar Dievu un Baznīcu.
Patiess teologs ir tas, kurš ne tikai iegūst intelektuālās zināšanas, bet arī iesakņo
ticības noslēpumus dziļi savā sirdī. Ticība apgaismo prātu un paver tam daudz plašākus
apvāršņus. Teologs nekad nesāk no nulles. Viņš smeļas no gadsimtu gaitā pirms viņa
izveidotā mantojuma. Benedikts XVI norādīja, ka, iesakņota Svētajos Rakstos un balstīta
uz Baznīcas tēvu mācību, teoloģija var kļūt par svētuma skolu. Par to spilgti liecina
svētīgais Džons Henrijs Ņūmens. Bez tam pāvests atgādināja, ka kristiešu kalpošana
un sevis nesavtīgā atdeve citiem izriet no Dieva mīlestības. Dieva kontemplācija un
tuvākmīlestība ir divas nedalāmas lietas. Svētais tēvs piebilda, ka arī taisnīgums
ir cieši saistīts ar patiesību. Taisnība nevar plaukt, ja tā aprobežojas ar materiālo
pasauli. Kristieši uz sociālo solidaritāti raugās mūžības perspektīvā.