Katehēze par Džulianu no Norvičas. Pāvests aicina ticīgos lūgties par Baznīcu Ķīnā

Dievs mūs mīl un nemitīgi gādā par mums – tāda bija angļu mistiķes Džulianas no Norvičas pārliecība. Par šo 14. gadsimta izcilo sievieti Benedikts XVI runāja trešdienas katehēzes mācībā. Viņš pasvītroja, ka Dievs ir mīlestība, kas pārveido mūsu dzīvi, piepilda to ar prieku un dāvā mieru. „Māte Džuliana”, kā viņu mēdza saukt, vadīja savu dzīvi vienatnē ar Dievu un nesavtīgā kalpošanā cilvēkiem. Pāvests atgādināja, ka klosteri joprojām ir klusuma, miera un cerības oāzes. Tie ir vērtīga Baznīcas dārgmanta, kas ikvienam atgādina par Dieva primātu.

Uz vispārējo audienci Pāvila VI zālē, Vatikānā, pulcējās aptuveni 3,5 tūkstoši svētceļnieku. Tās laikā Svētais tēvs vērsās pie visas pasaules katoļticīgajiem ar speciālu aicinājumu lūgties par Baznīcu Ķīnā, kura šobrīd piedzīvo sevišķi smagus laikus. Pāvests aicināja lūgt Jaunavas Marijas, kristiešu Palīdzības, aizbildniecību par visiem Ķīnas bīskapiem, lai viņi būtu drosmīgi ticības liecinieki un ar cerību balstītos uz Pestītāju, kura atnākšanu gaidām šajā Adventa laikā. Benedikts XVI mudināja lūgties par visiem Ķīnas katoļiem, lai viņi, dzīvojot vienotībā ar universālo Baznīcu, īstenotu savu kristīgo aicinājumu un sniegtu savu ieguldījumu harmonijas un kopējā labuma veicināšanā savas „cēlās tautas” vidū.

Džulianu no Norvičas godina gan katoļticīgie, gan anglikāņi – norādīja pāvests, pieminot savu nesen veikto ceļojumu pa Lielbritāniju. Šī mistiķe dzīvoja Londonas perifērijā no 1342. līdz 1430. gadam. Viņa kļuvusi pazīstama, īpaši pateicoties savai grāmatai „Dievišķās Mīlestības atklāsmes”. Tajā laikā ļaudis piedzīvoja ilgā kara starp Franciju un Angliju smagās sekas. Bez tam pastāvēja problēmas, saistītas ar pāvesta atgriešanos no Aviņonas uz Romu. Benedikts XVI pasvītroja, ka Džuliana bija viena no tiem lieciniekiem, ko Dievs nekavējas sūtīt smagu sarežģījumu laikos, lai sludinātu mieru, mīlestību un prieku.

1373. gadā šo sievieti piepeši piemeklēja kāda smaga slimība. Ciešanu brīdī viņa piedzīvoja 16 vīzijas, kas ļāva dziļāk iepazīt Dieva bezgalīgo mīlestību pret cilvēkiem. Džuliana uzsāka eremītes dzīvi, veltot sevi lūgšanām un studijām. Tādā veidā panāca nopietnu cilvēcisko un garīgo briedumu, kā arī iemantoja gudrību un iemācījās līdzjūtību pret bēdu nospiestajiem cilvēkiem. Džuliana nodibināja ciešu draudzību ar Dievu un kļuva par ļaužu padomdevēju. Pāvests uzsvēra, ka tieši pateicoties izvēlei dzīvot vientulībā ar Dievu, cilvēks iemācās lielu līdzjūtību pret citu likstām un vājumiem. Dieva draugiem un draudzenēm piemīt tāda gudrība, kā pasaulei, no kuras tie attālinās, nav. Viņi tajā labprāt dalās ar visiem tiem, kuri klauvē pie viņu durvīm. Klosteri šodien atgādina, ka pirmā vieta pienākas Dievam. Tie norāda uz pastāvīgas un sirsnīgas lūgšanas nepieciešamību mūsu ticības ceļā.

Turpinot katehēzi, pāvests skaidroja, ka otrajā darbā „Atklāsmju grāmata” spilgti parādās Džulianas izcilās teoloģiskās un Svēto Rakstu zināšanas. Tajā mistiķe atklāj arī pirms 15 gadiem piedzīvoto vīziju nozīmi. Viņa atzīst, ka redzējumu mērķis bija mīlestība. Dievs gribēja parādīt, ka Viņš ir Mīlestība. Dieva mīlestību viņa salīdzina ar mātes mīlestību. Viņa runā par Dieva maigumu un rūpēm par cilvēkiem. Šī mīlestība atklājas radīšanā un visā pestīšanas vēsturē, taču tās kulminācijas punkts ir Kristus iemiesošanās.

Pamatā angļu mistiķe atgādina, ka Dievs ir mīlestība, un mudina mūs pilnīgā paļāvībā atvērt tai savu sirdi. Ja šī mīlestība kļūst par mūsu dzīves vienīgo ceļvedi – pasvītroja Benedikts XVI – tad viss tiek pārveidots, cilvēks iemanto mieru un izplata to sev visapkārt. Pāvests atzina, ka Džulianas rakstus caurstrāvo dziļš optimisms, jo viņa ir pārliecināta, ka Dievs mūs mīl un nemitīgi par mums rūpējas. Dievs pat no ļaunuma spēj panākt labu. Viņa apsolījumi pārsniedz viskvēlākās mūsu gaidas. Ja uzticēsim Viņam savas sirds dziļākās ilgas, nekad nenāksies vilties – atgādināja Svētais tēvs.

Vispārējās audiences laikā Benedikts XVI pasvētīja Dievmātes – aviācijas Aizbildnes statuju. Klātesošo svētceļnieku vidū bija Romas Fiumicino starptautiskās lidostas darbinieku delegācija, ko pavadīja bīskaps Džino Reali. Pāvests novēlēja, lai Loreto Dievmāte ir vienmēr nomodā pār gaisa satiksmes darbiniekiem gan uz zemes, gan gaisā. Divus ar pusi metrus augstā statuja attēlo Mariju ar Bērnu Jēzu. Zem viņas kājām zemeslode ar trīs lidmašīnām. Loreto Dievmātei veltītās liturģiskās piemiņas dienā, 10. decembrī, tā tiks novietota Fiumicino lidostā. Pirms 90 gadiem Loreto Dievmāte tika pasludināta par aviācijas darbinieku debesīgo aizbildni.

Audiences noslēgumā Benedikts XVI tikās ar Ekvatoriālās Gvinejas prezidentu Teodoru Objangu Nguemu Mbasago. Pāvests tikās arī ar Irākas kristiešiem, kuri pašlaik ārstējas Romas slimnīcā. Viņu vidū ir 7 vīrieši, 16 sievietes un 3 bērni. Atgādinām, ka 31. oktobrī Bagdādes sīriešu-katoļu katedrālē ielauzās teroristi, nogalinot un ievainojot lūgšanā vienotos kristiešus. Pateicoties Itālijas Ārlietu ministrijas un Svētā Krēsla atbalstam, 26 cietušie ieradās Romā, kur viņiem tiek sniegta medicīniskā aprūpe.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR