2010-11-29 16:07:13

Vatikāna radio lietuviešu valodas raidījumu redakcijai – 70


Sestdien, 27. novembrī 70 gadi apritēja Vatikāna radio lietuviešu raidījumu redakcijai. Pirmais raidījums lietuviešu valodā izskanēja tālajā un trauksmainajā 1940. gadā, kad pāvests Pijs XII vēlējās, lai ar radio starpniecību cilvēki saņemtu cerības signālu. Šoreiz tas bija veltīts padomju okupācijas apspiestajai lietuviešu tautai. Vatikāna radio ietvaros tapa jauna redakcija, kurā tika sagatavoti raidījumi lietuviešu valodā. Pēc Lietuvas ministra pie Svētā Krēsla Staša Girdvaiņa vēlēšanās, pārraide notika divreiz nedēļā.

Taču, kā savā pētījumā Mezzo secolo della radio del Papa („Pusgadsimts kopā ar pāvesta radio”), atzīmē vēsturnieks Fernando Bea, Vatikāna radio lietuviešu valodā sāka skanēt jau pirms 27. novembra. Līdz ar Itālijas iesaistīšanos karā 1940. gada 10. jūnijā, Vatikāna radio raidīja kādās 10 valodās. Ik dienas raidījumus varēja dzirdēt itāliešu, franču, angļu, spāņu un vācu valodās, bet divreiz, vai trīsreiz nedēļā tie tika raidīti portugāļu, poļu, ukraiņu un lietuviešu valodās.

Kā stāsta viens no pašreizējiem lietuviešu sekcijas darbiniekiem Sauļus Kubiļus, 70 gadus lietuviešu redakcija ar dziļu saviļņojumu, raizēm un garīgu klātbūtni ir dzīvojusi līdzi savai tautai, kura izcieta ne tikai karu, bet arī ilgo un smago padomju diktatūras un ateisma nakti. Tais 50 gados tiešās Svētā Krēsla un Lietuvas attiecības bija aizšķērsotas un Vatikāna radio raidījumi lietuviešu valodā bija vienīgais patiesais ziņu avots par pāvesta darbību un universālās Baznīcas dzīvi.

Tagad, pēdējo divdesmit gadu laikā, kad Baznīca Lietuvā ir varējusi atgūt savu brīvību un darboties neatkarīgā valstī, arī Vatikāna radio lietuviešu sekcija ir piedzīvojusi pārmaiņas. Ar aizvien jaunāku un modernāku tehnoloģiju starpniecību tā ik dienas turpina raidīt Baznīcas aktualitātes un padziļināt dažādus pāvesta mācības aspektus, sniedzot savu devumu ticības sludināšanā, un caur laiku zīmēm nesot cerības sēklu savai tautai. Redakcija izmanto radio FM viļņus un pārraida savus raidījumus arī ar vietējā Radio Maria palīdzību. Ziņas lietuviešu valodā var lasīt arī Interneta mājaslapā.

70 gadu laikā redakcijā ir darbojušies daudzi cilvēki. Nav iespējams nosaukt visus, taču jubilejas reizē pašreizējie darbinieki vēlas pieminēt tās pirmo vadītāju, mariāņu tēvu Prancišku Bučis, kurš vēlāk kļuva par Austrumu rita bīskapu un nomira 1951. gadā Romā. 1942. gada nogalē raidījumi lietuviešu valodā uz dažiem gadiem tika pārtraukti – iespējams, darbinieku trūkuma dēļ. Tie tika atsākti 1946. gada 8. jūnijā un vadība tika uzticēta priesterim Vitautam Balčūnam, kurš miris Amerikas Savienotajās Valstīs 2003. gadā. Kopā ar viņu raidījumus varēja sagatavot vairāki lietuviešu priesteri, kas bija aizbēguši no komunistiskā režīma un apmetušies uz dzīvi Romā. Redakcijas stabilitāte tika panākta 1950. gadā, kad par tās galveno redaktoru kļuva Vitautas Kazlauskas. Ar drosmi un gudrību viņš vadīja lietuviešu sekciju līdz 1988. gadam, tātad, visu „aukstā kara” laiku. Pēc 38 Vatikāna radio nostrādātiem gadiem, Kazlauskas atgriezās dzimtenē, kur savus kristīgos un cilvēciskos talantus izmantoja, pasniegdams universitātē, palīdzēdams bīskapa kūrijā, bet jo sevišķi, aprūpēdams bāreņus. Viņš uzcēla bāreņiem un nabadzīgo ģimeņu bērniem veltītu ciematu, kurā joprojām dzīvo un mācās ap simts bērnu. Priesteris Kazlauskas nomira 2008. gadā Kauņā.

Pēc Vitautas Kazlauskas Vatikāna radio lietuviešu redakcijas vadība tika uzticēta diviem jezuītu tēviem – vispirms Vincentam Pupinis, kurš ilgus gadus vadīja arī krievu valodas raidījumu redakciju, vēlāk Kazimiram Ambrasas – pirmajam no Lietuvas atsūtītajam programmu vadītājam. Pēc jezuītiem redakcijas vadību pārņēma priesteris Virginijus Veilentas no Panevēžas diecēzes. Viņš radio strādāja vairāk nekā 10 gadus, bet pirms dažiem gadiem atgriezās Lietuvā, kur veic militārās aviācijas kapelāna pienākumus. Šobrīd Vatikāna radio lietuviešu raidījumu redakciju vada lajs Jonas Malinauskas.

I. Šteinerte, S. Kubilius / VR







All the contents on this site are copyrighted ©.