Saruna ar arhib. Filoni pēc ievainoto irākiešu apmeklējuma Romas Džemelli slimnīcā

Vatikāna valsts sekretariāta substitūts vispārējās lietās, arhibīskaps Fernando Filoni šais dienās apmeklēja ievainotos irākiešus, kas ārstējas Romas Džemelli slimnīcā. Viņi ir cietuši 31. oktobrī teroristu rīkotajā uzbrukumā Bagdādes baznīcā. Pēc apciemojuma, arhibīskaps intervijā Vatikāna radio pastāstīja:

„Tā bija tikšanās, kuru gribēja Svētais tēvs. Caur manu personu viņš vēlējās apliecināt savu garīgo tuvumu, savu klātbūtni, savu gādību un vēlēšanos personīgi sekot līdzi katra šī cilvēka situācijai. Romā ir ieradušies 37 cietušie kopā ar saviem pavadītājiem. Mūsu tikšanās bija ļoti sirsnīga, ar lielāko daļu no viņiem aprunājos personīgi, izklausīju viņu stāstus, viņu grūtības un emocijas. Tas bija aizkustinošs brīdis arī man. No viņu puses bija liela pateicība par to, ka pāvests par viņiem ir parūpējies. Ievainotie cer, ka ar pāvestu varēs tikties arī personīgi.”

Jautāts par to, vai starptautiskā līmenī ir pietiekami liela mobilizācija, lai aizsargātu Irākas kristiešus, arhibīskaps Filoni teica:

„Ir grūti zināt, vai tā ir pietiekama, vai nē. Tādu situāciju priekšā, kā 31. oktobra terorakts Bagdādē, šķiet paveikts ir maz, jo 50 noslepkavoto cilvēku drāmas priekšā, tās drāmas priekšā, ko sev līdzi nesīs viņu tuvinieki, viss šķiet relatīvs. Svētais Krēsls šobrīd ir iesaistījies sarunās ar valstu valdībām, kurām atgādina par šo pienākumu, tas sadarbojas ar karitatīvajām organizācijām, ar Bīskapu konferencēm. Atcerēsimies arī, ka daudzviet, tai skaitā, Briselē un Parīzē, ir notikušas manifestācijas. Mēs saņemam arī palīdzību, solidaritātes vēstules no pareizticīgo kopienām, arī no valstu valdībām un diplomātiskajām autoritātēm. Ceram, ka tas nesīs rezultātus situācijā, kas Irākā ir ļoti delikāta un smaga.”

Svētdien Itālijas Bīskapu konference ir ierosinājusi sarīkot lūgšanu dienu par Irākas kristiešiem. Bijušais nuncijs Irākā, arhibīskaps Fernando Filoni šai sakarā atzina:

„Dažreiz, liela nespēka priekšā, zinām, ka garīgais spēks, kas nāk no Dieva, ir ievērojams atbalsts. Irākieši paši aicināja: „Šai smagajā situācijā, kurā atrodamies, vēlamies, lai mūsu kristīgie brāļi un māsas lūdzas par mums, lai viņi ir tuvu ar savām lūgšanām un savu iejūtību”. Varu apliecināt arī, ka pats atrazdamies Bagdādē kara laikā, spēcīgi izjutu visas Baznīcas lūgšanu par mieru. Lūgšana ir efektīva realitāte. Neaizmirsīsim, ka 25. novembrī Vatikāna bazilikā Austrumu Baznīcu kongregācijas prefekts un sīru-katoļu kopienas pārstāvis šeit, Romā, celebrēs dievkalpjumu, uz kuru ir aicināti visi, jo īpaši irākieši. Daži no 31. oktobrī cietušajiem man teica, ka arī viņi vēlas būt klāt un līdzi nest savu bojā gājušo tuvinieku fotogrāfijas un atmiņas par viņiem.”

Jautāts, kādu nākotni arhibīskaps Filoni saskata Irākas kristiešiem, viņš atbildēja:

„Tad, kad notika pirmās vēlēšanas, runāju par graudu, kas iesēts zemē. Tas ir brīvības un mierīgas sadzīves grauds, kuram grūti ieaugt. Tāpēc, man, un domāju, ne tikai man, ir cerība, ka Irāka varēs atrast savu patieso ceļu uz mierīgu sadzīvi un savstarpēju cieņu. Tās ir daudzu irākiešu ilgas. Neraugoties uz to, ka šodien viņiem ir nācies pamest savas mājas, savu zemi, viņi joprojām glabā cerību. Ja tā īstenosies, esmu pārliecināts, ka arī daudzu citu zemju bēgļi nebeigs domāt, ka atgriešanās savā zemē, savā izcelsmes vietā, un iespēja savā dzimtenē būt kopā ar sev mīļajiem cilvēkiem, var kļūt ne tikai par cerību, bet par īstenību.”

I. Šteinerte / VR