Vatikānā ar lūgšanām un pārdomām sākas kardinālu kopsapulce

19. novembris Vatikānā bija lūgšanu un pārdomu diena, lai sagatavotos konsistorijam, kura laikā kardinālu kolēģijā tiks uzņemti 24 jauni kardināli. Tikšanās sākumā kolēģijas dekāns kardināls Andželo Sodano pateicās pāvestam par kardināla Ņūmena pasludināšanu par svētīgu un vjetnamiešu kardināla Van Tuana beatifikācijas procesa uzsākšanu. Pēc Stundu liturģijas un Benedikta XVI īsas uzrunas sākās apspriede par kristiešu situāciju pasaulē, reliģijas brīvību islāma valstīs, jaunajiem izaicinājumiem un liturģijas nozīmi Baznīcas dzīvē, balstoties uz Vatikāna II koncila un pāvesta mācību. Tikšanos vadīja Vatikāna valsts sekretārs kardināls Tarčisio Bertone un Kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas prefekts kardināls Antonijs Kanizares. Kardināli diskutēja par ekleziālo kopienu darbību dažādās pasaules valstīs, situāciju Eiropā un Tuvo Austrumu reģionā, starpreliģiju dialogu, izaicinājumiem un grūtībām.

Piektdienas pēcpusdienā kardināli atkal sapulcējās kopā, lai noklausītos Kanonizācijas lietu un Ticības mācības kongregāciju prefektu sagatavotos referātus par dokumentu Dominus Iesus un Anglicanorum coetibus nozīmi, kā arī par Baznīcas reakciju uz seksuālās vardarbības gadījumiem. Tā bija pirmā reize, kad kardināli kopīgi diskutēja par šo jautājumu. Apspriedē piedalījās 150 kardināli.

Vatikāna preses sekretārs pr. Federiko Lombardi uzsvēra, ka «šī tikšanās bija noskaidrošana un atbildēšana uz dažiem jautājumiem, bet ne rūpīga izmeklēšana». 21. novembrī, Kristus Karaļa svētkos, Svētā Pētera bazilikā pāvests kopā ar jaunajiem kardināliem svinēs Euharistiju.

Latīņu vārds consistorium tulkojumā nozīmē kopsapulce. Konsistorijs atklāj universālās Baznīcas misijas nozīmi. Kardinālu apspriedes pāvesta vadībā notiek Vatikānā. Viņu apģērba purpursarkanā krāsa norāda uz caritas Christi, Kristus mīlestību. Kardināli ir aicināti kvēli un nesavtīgi mīlēt Kristu, Baznīcu un cilvēci. Ar vārdiem un savas dzīves piemēru viņi sludina pasaulei Dievu, kas ir Mīlestība, veicina Baznīcas vienību un rūpējas par nabagiem.

1058. gada 6. decembrī Sjēnā pirmo reizi kardināli ievēlēja pāvestu. Līdz tam Romas bīskapu izvēlēja vietējie iedzīvotāji, kurus reprezentēja bīskapi un priesteri. Laterāna III koncils, kas notika 1179. gadā, noteica, ka pāvesta ievēlēšanā piedalās tikai kardināli. 1150. gadā izveidota Kardinālu kolēģija, kuras dekāns jeb goda prezidents vienmēr bija Ostijas bīskaps-kardināls. Romas Kūrijas dibinātājs, pāvests Siksts V ar konstitūciju Postquam verus (1586. gada 3. decembris) noteica kardinālu skaitu (70). Pāvils VI, kurš sava 15 gadus ilgā pontifikāta laikā nominēja 143 jaunus kardinālus, veica nozīmīgas izmaiņas, kas ir aktuālas arī šodien. 1970. gada 21. novembrī pāvests izdeva dokumentu, kas noteica, ka kardināli, kuri vecāki par 80 gadiem, nevar piedalīties konklāvā un vadīt Romas Kūrijas institūcijas. 1973. gada 5. novembrī Vatikānā notika kārtējais konsistorijs, kura laika tika pieņemts lēmums, ka pāvestu ievēl 120 kardināli.

XX gadsimtā sasaukts 51 konsistorijs, ieceļot 587 jaunus kardinālus. Jānis Pāvils II sasauca deviņus konsistorijus. Benedikta XVI pontifikāta laikā ir notikušas divas kardinālu apspriedes: 2006. un 2007. gadā. Taču rekords pieder pāvestam Leonam XIII, kurš bija sasaucis 27 konsistorijus, nominējot 147 kardinālus. Šobrīd kardinālu kolēģijā ir 179 kardināli, kuriem sestdien pievienosies 24 jauni kardināli.

S. Krivteža / VR