Benedikts XVI: ir nepieciešama cilvēciska komunikācija

Pāvests tikās ar Pontifikālās Kultūras padomes rīkotās sanāksmes dalībniekiem. Sanāksmes laikā tie aplūkoja tematu „Saziņas kultūra un jaunā valoda”. Pāvests teica, ka runāt par saziņu un valodu, nozīmē pieskarties ne tikai mūsu pasaules un mūsu kultūru pamatkodoliem, bet arī tuvināties Dieva noslēpumam. Viņš savā labumā un gudrībā ir vēlējies atklāties un izrādīt savu gribu cilvēkiem. Kristū Dievs ir atklājies kā Logos – Vārds, kas vēlas ar mums sazināties, veidot attiecības, kas veido arī mūsu identitāti un tādu cilvēku cieņu, kurus kā bērnus mīl vienīgais Tēvs. Saziņa un valoda ir arī cilvēku kultūras būtiskas dimensijas, ko veido ne tikai informācija un jēdzieni, ticējumi un dzīves stils, bet arī likumi, bez kuriem cilvēki diez vai varētu pieaugt savā cilvēcībā un socialitātē.

Pāvests sacīja, ka valodas nespēja komunicēt ticības pieredzes dziļo jēgu un skaistumu, vairo daudzu cilvēku, jo īpaši, jauniešu, vienaldzību. Tā var kļūt par attālināšanās motīvu. Baznīca vēlas veikt dialogu ar visiem, kas meklē patiesību. Šodien ne mazums jauniešu tiecas dibināt tādas saziņas formas, kas nekalpo cilvēciskai izaugsmei, bet palielina vientulības sajūtu. Tāpēc ir nepieciešama cilvēciska komunikācija, kas attīsta kritiskas novērtēšanas un izšķirošanas spēju.

Arī šodienas tehnoloģiju kultūrā Evaņģēlija inkulturācijas paradigma kalpo par vadlīniju jaunās valodas un jaunu saziņas formu izvēlei. Tāpēc Baznīca var smelties no savas tradīcijas simbolu, tēlu, ritu un žestu mantojuma. Īpaša loma šeit ir liturģijai. Pāvests pieminēja dievkalpojumu Barselonas Sagrada Familia bazilikā, kur Antonija Gaudi arhitektoniskais veikums perfektā veidā savienojās ar liturģisko norisi. Taču, vēl lielāka nozīme ir kristīgās dzīves skaistumam. Beigās tikai mīlestība ir ticības cienīga. Svēto un mocekļu dzīve rāda vienreizēju skaistumu, kas apbrīno un piesaista, jo pilnībā dzīvota kristīgā dzīve runā bez vārdiem. Pāvests teica, ka arī mūsdienās ir vajadzīgi svēti vīrieši un sievietes, kas uzrunā ar savu dzīvi, kas prot komunicēt Evaņģēliju ar skaidrību un drosmi, ar savu darbu caurskatāmību, ar priecīgu sava tuvākā mīlestību.

I. Šteinerte / VR