Vatikānā publicēts Benedikta XVI apustuliskais pamudinājums "Verbum Domini"
No jauna atklāt Dieva Vārda centrālo lomu cilvēka personīgajā un visas Baznīcas dzīvē,
apzināties tā sludināšanas steidzamo nepieciešamību, būt pārliecinošiem augšāmceltā
Kristus lieciniekiem un saskatīt šīs misijas skaistumu – uz to norāda Benedikts XVI
savā jaunajā apustuliskajā pamudinājumā „Verbum Domini”. Šodien Vatikāna preses zālē
notika dokumenta prezentācija. Tas tapis pēc 2008. gadā notikušās Bīskapu Sinodes,
kas bija veltīta Dieva Vārdam Baznīcas dzīvē un misijā. Apmēram 200 lappušu garais
teksts ir garīgajiem ganiem, konsekrētajām personām un ticīgajiem lajiem adresēts
aicinājums aizvien vairāk sadraudzēties ar Svētajiem Rakstiem un vienmēr atcerēties,
ka autentiska garīguma pamatā ir „Baznīcas sludinātais, pieņemtais, liturģijā svinētais
un pārdomātais Dieva Vārds”. Jaunā dokumenta mērķis ir: iepazīstināt ticīgos ar Sinodes
rezultātiem, palīdzēt tiem atklāt, ka Dieva Vārds ir Baznīcas atjaunotnes avots, ļaut
šim Vārdam iesakņoties pastorālajā darbībā, būt aizvien pārliecinošākiem tā lieciniekiem,
veicināt ekumenisko dialogu, palīdzēt ar lielāku neatlaidību pievērsties jaunajai
evaņģelizācijai un iemīlēt Dieva Vārdu.
Apustuliskais pamudinājums sastāv
no trīs daļām: „Verbum Dei”, „Verbum in Ecclesia” un „Verbum mundo”. Nosaukums „Verbum
Domini” (Kunga Vārds) balstās uz pravieša Isaja un apustuļa Pētera Pirmās vēstules
fragmentiem. Tādā veidā tas atklāj saskaņu starp Veco un Jauno Derību, abu nepārtrauktību,
kā arī Svēto Rakstu piepildījumu Kristus Personā. Evaņģēlijs, par kuru runā sv. Pēteris,
ir Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlijs. Tā ir Prieka Vēsts par Kristus augšāmcelšanos,
caur kuru mums dāvāta pestīšana. Pāvesta dokuments parakstīts 30. septembrī – Baznīcas
doktora sv. Hieronīma liturģiskās piemiņas dienā. Šis 4.-5. gadsimta svētais veicis
Bībeles tulkojumu latīņu valodā un uzrakstījis tai komentārus. Pirms 67 gadiem, tieši
30. septembrī, iznāca vēl viens svarīgs Baznīcas dokuments par Svētajiem Rakstiem,
proti, pāvesta Pija XII enciklika „Divino Afflante Spiritu” – norādīja arhib. Nikola
Eterovičs, prezentējot Benedikta XVI apustulisko pamudinājumu „Verbum Domini”.
Pasaulē,
kas bieži vien Dievu uzskata par lieku, svešu un nevajadzīgu, nav lielākas prioritātes
par šo: no jauna atvērt mūsdienu cilvēkam pieeju pie Dieva, kurš mūs uzrunā un dāvā
savu mīlestību, lai mums būtu dzīvības pārpilnība – jaunajā dokumentā „Verbum Domini”
raksta pāvests. Viņš pasvītro, ka Dievs mūs uzrunā un darbojas vēsturē cilvēka labā.
Dieva Vārds nevēršas pret cilvēku, tas nenoslāpē viņa dziļākās ilgas. Tieši pretēji,
Dieva vārds tās izgaismo, attīra un palīdz piepildīt. Diemžēl, mūsdienu cilvēki, sevišķi
Rietumu sabiedrībā, uzskata, ka Dievs ir tālu no cilvēka dzīves un viņa ikdienas problēmām.
Tie pat tiecas domāt, ka Viņš ar savu klātbūtni apdraud cilvēka autonomiju. Taču īstenībā
vienīgi Dievs var piepildīt cilvēka sirds visdziļākās ilgas – pasvītro Benedikts XVI.
Tāpēc no pastorālā viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi parādīt Dieva Vārda spēju būt dialogā
ar visām tām problēmām, ar kurām cilvēks ir spiests tikt galā savā ikdienas dzīvē
– lasām apustuliskajā pamudinājumā.
Tajā pāvests runā par Svēto Rakstu tekstu
interpretāciju un Maģistērija lomu šajā procesā, norāda uz Vecās Derības nozīmi kristietībā,
uz dialoga ar ebrejiem svarīgumu, kā arī Bībeles studiju nozīmi ekumeniskā dialoga
veicināšanas jomā. Svētais tēvs lielu uzmanību pievērš attiecībām starp Dieva Vārdu
un liturģiju, jautājumam par ticīgo izglītošanu, pasvītro, ka šī Vārda sludināšana
ir visu kristiešu uzdevums un atgādina, ka tā klausīšanās un pieņemšana palīdz veidot
taisnīgāku un solidārāku pasauli. Dieva Vārds ir izlīgšanas un miera avots – raksta
Benedikts XVI, pasvītrojot, ka reliģija nekad nevar attaisnot vardarbību un karus.
Apustuliskajā pamudinājumā „Verbum Domini” pāvests runā par Dieva Vārda sludināšanu
jauniešiem, migrantiem, nabagiem un visiem cietējiem, kā arī aplūko Bībeles inkulturācijas
jautājumu. Kultūras darbiniekus aicina nebaidīties atvērties Dieva Vārdam. Šis Vārds
nekad neiznīcinās patieso kultūru, bet gan nemitīgi veicinās aizvien piemērotāku cilvēcisko
izteiksmes līdzekļu meklēšanu. Svētais tēvs norāda uz Bībeli kā kultūru patieso atslēgu.
Līdz ar to būtu svarīgi pārvarēt visus senos un modernos aizspriedumus, un veicināt
Svēto Rakstu iepazīšanu jau skolās un augstskolās. Dokumentā spilgti atklājas Baznīcas
apbrīna un cieņa pret visiem tiem māksliniekiem, kuri, „iemīlējušies skaistumā”, smeļas
iedvesmu no Svētajiem Rakstiem un tādējādi telpā un laikā ienesot kaut ko no neredzamā
un mūžīgā. „Verbum Domini” noslēgumā Benedikts XVI pasvītro, ka mūsdienās ir īpaši
svarīgi aizvien nopietnāk ieklausīties Dieva Vārdā un pievērsties jaunajai evaņģelizācijai.
Augšāmcēlies Kristus joprojām aicina: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju
visai radībai” (Mk 16, 15).