Spānija: skaistums palīdz cilvēkam dzīvot ar cerību

Benedikta XVI vizīte Barselonā liecina par pāvesta interesi par pilsētu, diecēzi, Katalonijas apgabalu un visu Spāniju – atzina Barselonas arhibīskaps Luiss Martinezs Sistačs. Intervijā franču laikrakstam «La Croix» kardināls uzsvēra, ka Sagrada Familia baznīca pārsteidz ar formu un simbolu bagātību. «Šis mākslas darbs stiprina attiecības starp ticību un kultūru, ticību un saprātu,» sacīja Barselonas arhibīskaps. Svētās Ģimenes baznīcas iesvētīšana atgādina, ka laulībā balstīta ģimene ir «dzīvības sanktuārijs». Jautāts par Baznīcas stratēģiju sekularizācijas izplatīšanās priekšā, kardināls Sistačs uzsvēra, ka šajā gadījumā ir nepieciešams intensificēt evaņģelizāciju. «Mēs, kristieši, esam aicināti sludināt Jēzu Kristu ar darbiem un vārdiem. Esam aicināti evaņģelizēt sabiedrību, ienesot tajā kristīgās vērtības. Svarīga nozīme ir kristīgo laju darbībai,» teica Barselonas arhibīskaps.

Pāvesta vizīte Santjago de Kompostelā un Barselonā kristīgajām ģimenēm bija «cerības dvesma» laikā, kad valstī strauji izplatās sekularizācija, – intervijā laikrakstam «El Mundo» teica Spānijas Bīskapu konferences prezidents, kardināls Antonio Maria Rouko Varela. Runājot par premjera Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero nepiedalīšanos Sagrada Familia katedrāles iesvētīšanas ceremonijā, Madrides arhibīskaps atgādināja, ka valdības vadītājs pats izlemj kādās svinībās piedalīties. Kardināls pauda pārliecību, ka tas neietekmēs attiecības starp Baznīcu un valsti.

Vizītes laikā Benedikts XVI runāja par attiecībām starp patiesību, brīvību un personas cieņu, kā arī norādīja uz dialoga nepieciešamību starp kristietību un laiciskumu. Apmeklējot Santjago de Kompostelas katedrāli, pāvests teica: «Baznīca ir šis Dieva apskāviens, kurā cilvēki mācās apskaut savus brāļus, atklājot viņos Dieva attēlu un līdzību, kas ir cilvēka būtnes visdziļākā patiesība un viņa autentiskās brīvības pamats.» Svētās Mises laikā Benedikts XVI uzsvēra, ka zinātnes un tehnoloģiju Eiropai, civilizācijas un kultūras Eiropai ir jākļūst par Eiropu, kas ir atvērta transcendencei un brālībai ar citiem kontinentiem, dzīvajam un patiesajam Dievam, sākot no dzīvā un patiesā cilvēka. Tas ir tas, ko Baznīca vēlas nest Eiropai: rūpēties par Dievu un rūpēties par cilvēku.

Baznīca ir aicināta kļūt par Kristus zīmi un līdzekli. Tas ir svarīgs uzdevums: parādīt visiem, ka Dievs ir miera nevis vardarbības Dievs, – teica pāvests. Ceļi, kas ved uz Santjago de Kompostelu, ir dažādi. To vienojošais elements ir ticība.

S. Krivteža / VR