Katehēze par mistiķi Margeritu Duanu. Pāvests aicina lūgties par savu gaidāmo vizīti Spānijā

Kristus ir dzīvā Grāmata, ko katram cilvēkam ir jāieraksta savā sirdī. Ir jāļauj Jēzum ienākt mūsu sirdsapziņā, lai tā tiktu apgaismota un iztīrīta – sacīja Benedikts XVI trešdienas vispārējās audiences laikā. Katehēzes pārdomas pāvests veltīja franču mistiķei Margeritai Duanai (Marguerite d’Oingt). Viņa māca, ka ikviens cilvēks ir aicināts iesaistīties kopā ar Dievu brīnišķīgā mīlestības piedzīvojumā. Kontemplējot Kristus mīlestību pret mums, rodam spēku priecīgi atbildēt ar tādu pašu mīlestību un veltīt savu dzīvi kalpošanai Dievam un tuvākajiem. Tādā veidā atrodam cerību un jēgu savai dzīvei. Uz tikšanos ar Svēto tēvu Pāvila VI zālē ieradās aptuveni 9 tk. svētceļnieku. Pāvests aicināja ticīgos atbalstīt viņu ar savām lūgšanām šajā nedēļas nogalē – apustuliskā ceļojuma pa Spāniju laikā. Atgādināja, ka apmeklēs Santjago de Kompostelu un Barselonu, un pasvītroja, ka dodas turp kā Kristus liecinieks. “Es dodos kā Augšāmcēlušā Kristus liecinieks, ar vēlmi nest visiem Viņa vārdu, kurā varam atrast gaismu, lai dzīvotu personas cienīgu dzīvi un cerību, lai veidotu labāku pasauli”, sacīja Benedikts XVI.

Kristus vārds bija dziļi ierakstīts 13. gadsimta kartūziešu māsas Margeritas Duanas sirdī. Pāvests atzina, ka par viņas dzīvi nav saglabājies daudz informācijas, tomēr daži raksti pietiekoši atspoguļo šīs mistiķes iekšējo pasauli, lai varētu no viņas mācīties arī mūsdienu ticīgie. Zināms, ka Margerita dzimusi 1240. gadā Lionas apgabalā dižciltīgā ģimenē. Atbildot Kunga aicinājumam, iestājās Poletēņu kartūziešu klosterī. 1288. gadā tika iecelta par priori. Šo kalpošanu veica līdz pat savai nāvei – 1310. gadā.

Margerita bija izglītota, iekšēji dziļi līdzsvarota persona ar smalku izšķiršanas spēju un augstu kultūras līmeni – norādīja Benedikts XVI. Pateicoties viņas dzīvei, atklājam kartūziešu garīgumu, kura pamatlicējs ir sv. Bruno. Kartūzieši dzīvoja saskaņā ar stingri askētisku kontemplatīvu regulu. Viņu kalpošana nesa bagātus garīgos augļus. Tā īpaši iespaidoja 14. un 15. gadsimta garīgās atjaunotnes kustību „Devotio moderna”, kas pievērsa sevišķu uzmanību Bībeles personīgās lasīšanas, sekošanas Kristum, izglītības un reliģiskās dzīves reformas nozīmei.

Pāvests atklāja, ka Margerita lieliski prata savienot savu garīgo dzīvi ar kalpošanu māsām. Viņa bija ievērojama mistiķe, kura šīs pasaules bagātības uzskatīja par nabadzību. Tādēļ atstāja visu, lai pilnībā sekotu Kristum. Savu dzīvi uzskatīja kā šķīstīšanās ceļu, kas ved uz pilnīgu vienotību ar Kungu. Jēzus ir Grāmata, kam jātiek ierakstītai katra cilvēka sirdī, lai tādējādi nemitīgi dzīvotu Viņa dievišķajā klātbūtnē. Būdama cieši vienota ar Kungu, Margerita izstaroja Kristu savu tuvāko vidū. Mistiķes vārdi, darbi un raksti orientēti uz līdzcilvēku integrālo izaugsmi.

Svētais tēvs atzina, ka šodien ir piegružotas ne tikai ielas, bet arī mūsu dvēseles un sirdsapziņas. Tāpēc svarīgi atvērties Jēzum un ļaut Viņam tās iztīrīt. Vienīgi Viņa gaismas apgaismoti un Viņa spēka piepildīti varam iet pa pareizo ceļu. Margeritas dzīve ir aicinājums katram no mums nesavtīgi atbildēt Dieva mīlestībai – pasvītroja pāvests, piebilstot, ka mūsu dzīvi piepilda ar jēgu mīloša kalpošana Dievam un tuvākajam. Šajā kontekstā uzrunā poļu valodā Benedikts XVI norādīja uz visu kristiešu aicinājumu uz svētumu. Par to īpašā veidā atgādina Visu Svēto svētki un mirušo piemiņas diena. Katra diena, ko dzīvojam mīlestībā uz Dievu un tuvāko, tuvina mūs svēto godībai debesīs – sacīja Benedikts XVI.

J. Evertovskis / VR