A. Nikolass: jezuītus Eiropā gaida trīs izaicinājumi
„Jezuītus un kristiešus vispār Eiropā gaida trīs izaicinājumi,” tā uzskata Jēzus Sadraudzības
ģenerālpriekšnieks, tēvs Adolfo Nikolass. Intervijā jezuītu informācijas elektroniskajā
portālā viņš norāda, ka šie izaicinājumi ir sekularizācija, dialogs ar aizvien skaitliski
augošo islāmu un nepieciešamība rast jaunu valodu, lai atbilstošā veidā varētu liecināt
par kristīgo pieredzi.
Tēvs Nikolass, kurš daudzus gadus pavadījis, kalpodams
Āzijā, bet pēc stāšanās ģenerālpriekšnieka amatā, jau ir paspējis apmeklēt vairākas
Eiropas valstis, veic stingru tā dēvētā „vecā” kontinenta izvērtējumu.
Spāņu
tautības jezuīts atzīstas, ka iespaids, kas gandrīz trīs gadu laikā viņam personīgi
izveidojies par pašreizējo Eiropu, vispirms attiecas uz tā veselības stāvokli. Eiropas
sabiedrība, viņaprāt, kļūst aizvien „vecāka” un „augstprātīgāka”. Viņš apgalvo, ka
Eiropā viņu pārsteidz gandrīz visa redzētā „antīkums”. To viņš attiecina uz cilvēkiem,
celtnēm, kultūrām, vēsturi un sarunām. Par sava veida „antīkumu” liecinot arī neuzticība
starp tautām, bailes un spriedze. Pārsteigumu izraisījusi arī daudzu eiropiešu lielā
pārliecība par sevi un saviem uzskatiem. „Ja Eiropas kontekstā to var arī saprast,
tad Āzijā tas viss tiktu uzskatīts par iedomību, bet pasaules līmenī šāda pārliecība
nebūtu attaisnojama” – pauž jezuīts. Viņš norāda, ka eiropieši pārāk maz zina par
apkārtējo pasauli, kas ir tikpat reāla kā vecā Eiropa.
No šejienes izriet nepieciešamība
atbildēt uz jau minētajiem izaicinājumiem. Kas attiecas uz sekularizāciju, kristiešu
izaicinājums ir dzīvot saskaņā ar savu kristīgo un cilvēcisko pārliecību sekularizētajā
vidē, palīdzēt cilvēkiem pārvarēt aizspriedumus un augstprātību pret visu to, ko viņi
nepazīst un nesaprot.
Svarīgs izaicinājums ir arī attiecības ar Eiropā ienākušo
islāmu, kas attīstās mūsu acu priekšā. Tāpēc ir jāsaprot, kā „veidot attiecības ar
tā sekotājiem, vadoties no brālības, cilvēciskas pieņemšanas, palīdzības, kas ir nepieciešama,
lai visi varētu dzīvot harmonisku un radošu dzīvi.”
Trešais izaicinājums, uz
kuru norāda tēvs Nikolass, ir „nepieciešamība izveidot jaunu valodu, kas būtu artistiskāka,
saistošāka, lokanāka un spējīga liecināt mūsdienu cilvēcei par kristīgo, vai, vienkārši
– par ticības pieredzi visā tās bagātībā.”
Kas attiecas uz citos kontinentos
redzētajām atšķirībām – domāšanas veidu, mentalitāti, tradīcijām, kultūrām, jezuītu
ģenerālpriekšnieks uzsver, ka tās neietekmē ticību. Viņš atgādina, ka visi ciešam
tādā pašā veidā, mīlam, gribam būt mīlēti, un visi augam kā cilvēki. „Šai līdzību
un atšķirību jūklī, esmu nonācis pie secinājuma, ka mums, kā reliģiskajiem un kā jezuītiem,
ir jāspēj atbildēt uz tiem pašiem izaicinājumiem, lai augtu un vairāk līdzinātos Kristum,”
saviem garīgajiem dēliem raksta ordeņa vadītājs.