Pāvests lūdzas par Indonēziju un Beninu. Katehēzes mācība par sv. Brigitu no Zviedrijas

Kristietība ļoti dziļi cauraudusi visu Eiropas kontinenta tautu dzīvi. Par to liecina sv. Brigitas personība un garīgais vēstījums. Viņai Benedikts XVI veltīja trešdienas katehēzes mācību, novēlot, lai Eiropa prastu izmantot savas kristīgās saknes. Brigita no Zviedrijas 28 gadus bija laimīga sieva un māte, mūža otrajā pusē – atraitne un reliģiskā ordeņa dibinātāja. Tagad kopā ar sv. Benediktu viņa ir Eiropas debesīgā aizbildne. Mazliet dzestrajā, taču spoži saulainajā 27. oktobra rītā uz vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā ieradās aptuveni 30 tūkstoši ticīgo, kuru vidū bija arī daži latviešu svētceļnieki.

Tās laikā pāvests vērsās pie visas pasaules ar speciālu aicinājumu saistībā ar Indonēzijā un Beninā notikušajām dabas katastrofām. Indonēziju atkal skāris postošs cunami un vulkāna izvirdums. „Cietušo tuviniekiem izsaku visdziļāko līdzjūtību”, sacīja Svētais tēvs, apliecinot, ka lūdzas par visu indonēziešu tautu. Benedikts XVI apliecināja savu garīgo vienotību arī Beninas iedzīvotājiem, ko skāruši plūdi. Pāvests vērsās pie visas pasaules sabiedrības ar lūgumu palīdzēt šo zemju cietušajiem iedzīvotājiem.

Jānis Pāvils II pasludināja sv. Brigitu par Eiropas aizbildni kristietības lielās Jubilejas ietvarā. Viņa dzimusi 1303. gadā Zviedrijā, kur kristīgā ticība pastāvēja kopš trijiem gadsimtiem. Brigita no vecākiem saņēma bagātu garīgo mantojumu un nodeva to tālāk saviem bērniem. Agrā jaunībā apprecējās ar princi Ulfu Gudmarsonu. Laida pasaulē astoņus bērnus. Vienu no viņu meitām – Katrīnu Baznīca godina kā svēto. Būdama sieva, Brigita ar dziļu smalkjūtību palīdzēja savam vīram augt ticībā. Kā māte, audzināja savus bērnus ar lielu gudrību un mīlestību. Benedikts XVI norādīja, ka viņas ģimene bija īsta „mājas baznīca”. Tas kārtējo reizi apliecina, ka laulība ir viens no būtiskiem ceļiem uz svētumu. Svētā ir paraugs daudzām sievietēm visos laikos. Viņa atklāj, ko nozīmē būt par mājas garīgā pavarda uzturētāju un ģimenes garīgo centru. “Lai Kungs arī šodien mudina kristīgos laulātos pārus iet pa svētuma ceļu, lai tādā veidā tiktu pasaulei atklāts, cik skaista ir laulība, kas balstās uz Evaņģēlija vērtībām – mīlestību, maigumu, savstarpējo atbalstu, auglīgumu bērnu radīšanas un audzināšanas jomā, kā arī solidaritāti un atvērtību pasaulei un dalības ņemšanu Baznīcas dzīvē”, sacīja Benedikts XVI.

Pēc vīra nāves 1344. gadā, Brigita atteicās atkārtoti precēties, lai padziļinātu savu saikni ar Kungu. Viņa izdalīja materiālos labumus nabagiem un apmetās Alvastras cisterciešu klosterī. Tur piedzīvoja daudzas atklāsmes. Nodevās lūgšanai, gandarīšanai un žēlsirdības darbiem. Īpaši godināja Kristus ciešanas, kas ir Dieva bezgalīgās mīlestības spožā izpausme. Brigitas pravietojumi tika iztulkoti latīniski un publicēti. Vīzijās viņa saņēma no Dieva rīkojumu doties uz karaļa galmu un mudināt viņu sakārtot savu dzīvi. Redzējumu pamudināta, Brigita rakstīja arī pāvestam, aicinot viņu atstāt Aviņonu un atgriezties Romā. Svētās pravietojumi attiecās uz visaktuālākajiem tā laika politiskajiem un reliģiskajiem jautājumiem.

1350. gadā, kristietības Jubilejas ietvarā, Brigita vēlējās būt Romā. Tur viņa parādīja pāvestam topošā Vadstenas klostera regulu un saņēma tai apstiprinājumu. Sākotnēji ordenī varēja stāties gan māsas, gan arī bija atsevišķi noslēgta vieta priesteriem un brāļiem. Tagad tajā ir tikai māsas. Brigita nomira 1373. gadā. Pēc 18 gadiem pāvests Bonifācijs IX viņu pasludināja par svēto. Benedikts XVI pasvītroja, ka šī svētā izmantoja pravietošanas dāvanu, lai kalpotu Baznīcai. Dzīvoja pilnīgā paklausībā apustuļa Pētera pēctecim. Viņas paraugam var sekot laulātie draugi, atraitnes un reliģisko ordeņu locekļi. Brigita no Zviedrijas atgādina par sievietei pienākošos īpašo cieņu un viņas vietu Baznīcā, kā arī ir spēcīga aizbildne pie Dieva kristiešu vienotības lietā.

J. Evertovskis / VR