Benedikts XVI pieņēma audiencē teologa Ērika Petersona nāves piecdesmitās gadadienas
atcerei veltītā starptautiskā simpozija 100 dalībniekus. Tikšanos, kas no 24. līdz
26. oktobrim notiek Romā, organizē Vatikāna Apustuliskā bibliotēka, „Augustinianum”
patristikas institūts, Pontifikālais Kristīgās arheoloģijas institūts un Pontifikālā
Teitoņu kolēģija. Ēriks Petersons sākumā bija evaņģēliskās Baznīcas loceklis, vēlāk
konvertējās katolicismā. Dzimis 1890. gada 7. jūnijā Hamburgā, miris 1960. gada 26.
oktobrī. Trīsdesmit gadus dzīvoja un darbojās Romā. Smeļoties no senajām teoloģiskajām
tradīcijām, Petersons prata izvirzīt jautājumus, kas ir aktuāli šodien un būs aktuāli
rīt. Karls Barts viņu dēvē par „outsider” (nepiederošo jeb svešinieku), jo visas savas
dzīves laikā palika marginālā plāksnē un viņa mācība, kas sniedzas pāri konfesiju
robežām, bija maz pazīstama. Pats Petersons uzsver, ka Baznīca pasaulē atšķiras no
pasaules. Vēstulē kādam draugam raksta: „Esam šajā pasaulē kļuvuši svešinieki, taču
zinām, ka tieši tas mūs atjauno”. Ērika Petersona darbi iespaidojuši vairākus pasaulslavenus
teologus – Karlu Bartu, Žaku Maritēnu, Žanu Danielu, Ivesu Kongāru, kā arī tagadējo
pāvestu Jozefu Ratcingeru.