2010-10-21 16:27:19

Aborigenu mākslas dārgumi Vatikānā


„Dzīvības rituāli” – izstāde ar šādu nosaukumu atklāta Vatikāna muzejos. Tā vēstī par Austrālijas aborigenu tūkstošiem gadu seno garīgumu un kultūru. Eksponāti ir ņemti no Vatikāna muzeju Misionārās un Etnoloģiskās nodaļas. Izstāde ir sagatavota sadarbībā ar Austrālijas Nacionālo muzeju, un interesentiem atklāta pirmās austrāliešu svētās Mērijas Makkilopas kanonizācijas priekšvakarā, 16. septembrī. Tās sarīkošanu ir atbalstījusi Austrālijas vēstniecība pie Svētā Krēsla un Quantas Airlines aviokompānija.

Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar Austrālijas iezemiešu mākslu. Tā ir viena no vissenākajām mūsu planētas mākslinieciskajām izteiksmēm, kur dažādām ikdienas parādībām tiek piešķirta liela garīga vērtība. Aborigeni Austrālijas kontinentā bija nodzīvojuši jau vismaz 60 tūkstošus gadu, pirms šai zemē sāka ierasties pirmie baltās rases pārstāvji. Iezemieši pieder dažādām valodu kopienām, taču nevienai no tām nav rakstītās valodas. Paaudžu paaudzēs savu kultūru tie ir nodevuši ar mītu un zīmējumu, dziesmu un deju starpniecību. Tādā veidā viņu vēsture turpinās līdz pat mūsu dienām.

Aborigenu māksla ir cieši saistīta ar viņu ticību. Šīs ticības pamatā ir tā dēvētais „Sapņa laikmets” – angliski saukts Dreamtime. Šī laikmeta nozīme ir ļoti komplicēta un tā kalpo kā savdabīgs credo – ticības un likuma apraksts. Runa ir par pagātnes brīdi, kurā pirmie senči – pārdabiskas būtnes, uzsāka savu ceļojumu apkārt pasaulei, izveidojot katru šīs pasaules aspektu. Aborigeni tic, ka šo senču gari joprojām dzīvo zem dažādu ārēju spēku izskata un viņu pēdas ir redzamas katrā vismazākajā dabas izpausmē. No šejienes izriet aborigenu ciešā garīgā saikne ar zemi, kurā viņi ir piedzimuši un dzīvojuši, un kura tiek uzskatīta par svētu.

Aborigenu mākslinieks ir tas, kurš ar dažādu mākslas valodu un izteiksmes formu palīdzību izrāda godu saviem senčiem. Katrā radošajā darbā izpaužas viņa sakrālā saikne ar pagātni.

Vatikānā izstādīto aborigenu darbu klāstā ir bultas, airi, vairogi, apgleznoti akmeņi, bumerangi, ceremoniālās rotaslietas un citi rituālie priekšmeti. Īpašu interesi piesaista 13 dziesmu cikls, kas ir uzzīmēts uz šīfera tāfeles XX gadsimta pirmajos gadu desmitos. Tiek uzskatīts, ka šīs dziesmas attiecas uz Krustaceļa stacijām.

Priekšmeti ir izvēlēti no plašās Vatikāna muzeju kolekcijas, kas vairāku gadu desmitu laikā šeit nonākuši kā dāvinājumi pāvestiem no dažādām Austrālijas diecēzēm – no Tivi salām Ziemeļu teritorijā, Kalumburu Ziemeļkimberlijā un no Jaunnorčas Austrālijas Rietumos. Tie ir samērā jauni un tapuši galvenokārt XIX gadsimtā. Mākslinieki tos ir darinājuši, zinot, ka darbi ceļos uz Vatikānu.

„Gatavojot izstādi, mēs iepazināmies ar dažiem mākslinieku radiniekiem. Visi bija lepni par to, ka viņu tēvu un tēvoču darbi atrodas Romā pie pāvesta, netālu no Siksta kapelas,” teica Austrālijas Nacionālā muzeja iezemiešu darbu kuratore Margo Neale.

15. oktobra vakarā, pirms izstādes atklāšanas, uz Vatikāna Pinakotēkas terasēm bija sarīkots aborigenu mūzikas un deju koncerts. Atnākušajiem bija iespējams ieklausīties didžeridū taures skaņās. Šo mūzikas un sasaukšanās instrumentu pūta viens no Austrālijā pazīstamākajiem didžeridū māksliniekiem Viljams Bartons. Savukārt, Kvīnslendas pavalsts un Torresa jūras šaurumā esošo salu dejotāji izpildīja dejas ar nosaukumu „Radīšanas deja” un „Sapņa deja”.

I. Šteinerte/VR







All the contents on this site are copyrighted ©.