Pāvesta Benedikta XVI vēstule semināristiem

Cilvēkiem būs vienmēr vajadzīgs Dievs, arī tehnikas un globalizācijas laikmetā – raksta Benedikts XVI vēstulē semināristiem. 18. oktobrī Vatikānā publicētajā dokumentā pāvests atgādina, ka semināra dzīve ir kopienas dzīve, pasvītro audzēkņu personīgās saiknes ar Kristu nozīmi, kā arī norāda uz studiju un cilvēciskās izaugsmes būtisko lomu nākamā priestera dzīvē. Runājot par personas brieduma aspektu, Svētais tēvs pieskaras jautājumam par dažu priesteru pastrādātajiem pedofilijas noziegumiem, kārtējo reizi pauž savu dziļo nožēlu un sniedz norādes, kas palīdzēs no tiem izvairīties. Šī gada jūnijā noslēdzot Priesterības gadu, Benedikts XVI izteica vēlmi īpašā veidā uzrunāt semināristus. Viņš gribēja paust tiem savu mīlestību un atbalstu. Tāpēc tagad ir tapis minētais dokuments. Ar šo vēstuli pāvests grib izgaismot dažus nākamajiem priesteriem būtiskus elementus.

Šodien daudzi domā, ka priesterība pieder pagātnei, ka tā nav nākotnes „profesija”. „Jūs, dārgie draugi, esat nolēmuši iestāties seminārā un sākuši ceļu uz priesterisko kalpošanu katoļu Baznīcā, un pareizi izdarījāt”, raksta pāvests. Viņš pasvītro, ka cilvēkiem būs vienmēr vajadzīgs Dievs. Tāds Dievs, kurš atklājās Kristū un dara mūs par savas Baznīcas locekļiem, lai mūs piepildītu un vestu pa laimes ceļu. Benedikts XVI atgādina, ka bez Dieva cilvēka dzīve kļūst tukša un bezjēdzīga. Dievs ir dzīvs, Viņš pazīst katru no mums. Dievam vajadzīgi cilvēki, kuri dzīvo Viņa dēļ un ved pie Viņa savus laikabiedrus. Tāpēc ir vērts kļūt par priesteri. Pasaulei ir un būs vajadzīgi priesteri – raksta Svētais tēvs.

Vēstulē Benedikts XVI pasvītro, ka seminārs tā ir kopiena, un ka vissvarīgākā lieta ceļā uz priesterību ir personīgās attiecības ar dzīvo Jēzu Kristu. Priestera uzdevums ir vest cilvēkus pie Dieva un veicināt ticīgo savstarpējo vienotību. Tāpēc svarīgi, lai seminārists iemācītos dzīvot nemitīgā kontaktā ar Dievu. Īstenot Kunga aicinājumu „lūgties bez mitēšanās” nenozīmē nemitīgi skaitīt lūgšanas, bet tas nozīmē nekad nezaudēt iekšējo saikni ar Dievu – skaidro pāvests. Svarīgi, lai diena iesāktos un noslēgtos ar lūgšanu, svarīgi uzticēt Kungam visas savas rūpes un cerības, kā arī ieklausīties Viņā caur Svētajiem Rakstiem. Attiecību ar Dievu veidošanas ceļā būtiskas lietas ir lūgšana un sakramenti. Šo attiecību pats kodols ir Euharistija. Svētais tēvs mudina semināristus iepazīt un iemīlēt arī Baznīcas liturģiju. Runājot par izlīgšanu, atgādina, ka šis sakraments palīdz mums sevi redzēt tādus, kādus mūs redz Dievs. Nereti cilvēki iebilst, ka nav vērts iet pie grēksūdzes, jo rīt atkal tiks pieļauti tie paši grēki. Taču jāapzinās, ka Dievs piedod aizvien no jauna un konkrētajā brīdī dāvā savu žēlastību. Pāvests atgādina, ka nedrīkst padoties vienaldzībai. Jātiecas pēc svētuma un savas dzīves pilnveidošanas. Saņemot piedošanu, es mācos piedot arī citiem. Vēstulē aicina semināristus apzināties arī tautas dievbijības nozīmi.

Runājot par studijām, pāvests atgādina, ka kristīgajai ticībai piemīt racionāla un intelektuāla dimensija, kas ir ļoti būtiska. Bez tās ticība zaudētu savu jēgu. Reizēm semināristi jautā, vai tas vai cits priekšmets būs noderīgs. Taču nepietiek apgūt tikai to, kas izskatās derīgs, bet ir svarīgi iepazīt un izprast „ticības iekšējo struktūru visā kopumā”, lai tādējādi spētu dot atbildes uz cilvēku jautājumiem. No paaudzes uz paaudzi šie jautājumi ārēji it kā mainās, taču to būtība paliek nemainīga. Svētais tēvs aicina semināristus mīlēt studijas un nodoties tām nopietni.

Semināra gadiem jākļūst par cilvēciskās nobriešanas laiku – pasvītro Benedikts XVI. Lai priesteris spētu palīdzēt citiem, viņam pašam jādzīvo līdzsvarā. Šajā uzdevumā ietilpst arī savas seksualitātes integrēšana personā. Ja pie tā netiek strādāts, tad šī brīnišķīgā dāvana, kļūst par destruktīvu spēku. Ņemot vērā notikušos pedofilijas noziegumus, pāvests mudina semināristus būt modrākiem un uzmanīgākiem. Svētā Gara gaismā un ar savas priekšniecības palīdzību tiem pienākas rūpīgi izzināt, vai viņu ceļš uz priesterību ir Dieva griba. Bez tam, būtiski ir izkopt cilvēciskos tikumus un nemitīgi turēties pie Kristus. Svētais tēvs atgādina, ka minētie noziegumi, kurus pienākas kategoriski nosodīt, tomēr nespēj diskreditēt priesterisko misiju. Tā aizvien saglabā savu lielumu un cēlumu.

J. Evertovskis / VR