Svētīgā Kamilla Battista – piedošanas un izlīgšanas paraugs
Tuvo Austrumu Bīskapu Sinodes laikā, 17. oktobrī, Vatikānā notiks sešu svētīgo kanonizācijas
svinības. To vidū būs arī māsa Kamilla Battista Varano. Svētīgā palīdz mūsdienu pasaulei
atklāt nesavtīgas sevis atdeves vērtību, saskatīt dialoga un izlīgšanas nozīmi, kā
arī mudina visus ticīgos būt uzticīgiem Baznīcai – tā franciskāņu ģimenei adresētā
vēstulē norāda ordeņa ģenerālpriekšnieks tēvs Hozē Rodrigezs Karbaļjo. Izvēlētais
kanonizācijas ceremonijas datums nav nejaušība, jo svētīgajai Kamillai Battistai ir
ciešs sakars ar šo sinodi. To savā vēstulē atklāj bijušais Anatolijas apustuliskais
vikārs, kapucīnu ordeņa loceklis, bīskaps Luidži Padovēze. Kamerino Svētās Klāras
klostera abatei Laurai Serbolli adresēto vēstuli bīskaps uzrakstīja divus mēnešus
pirms savas nāves. Viņš tika nogalināts šī gada 3. jūnijā. Vēstulē bīskaps pasvītro,
ka māsa Kamilla Battista ir piedošanas un izlīgšanas paraugs. Visām Tuvo Austrumu
tautām viņa var kļūt par spožu cerības zvaigzni.
Kamilla dzimusi 1458. gada
9. aprīlī Kamerino pilsētā (Itālijā), dižciltīgā ģimenē. Saņēmusi labu izglītību.
Padziļināti studējusi latīņu valodu un klasisko literatūru, kā arī izgājusi gleznošanas,
mūzikas un dejas kursus. Kopš bērnības meitene bija ļoti atvērta, vaļsirdīga, neatkarīga
un ar stingru raksturu. Viņas spēcīgā personība atklājās „cīņā” ar savu tēvu, kurš
bija pilsētas hercogs. Kamillai nācās pretoties sava tēva gribai, lai izpildītu Dieva
gribu. Šajā sakarā viņai nācās smagi cīnīties arī pašai ar sevi un savām miesas iegribām,
lai pilnībā atdotu sevi Dieva mīlestībai. Tēva Jūlija Cēzara Varano plānos ietilpa
visu savu meitu, tai skaitā, arī Kamillas precības. Taču 10 gadu vecumā, Lielajā piektdienā,
meitenes iekšējā dzīvē notika būtisks pagrieziens.
Savā Autobiogrāfijā
33 gadu vecumā Kamilla rakstīja, ka kopš tās reizes Dievam apsolīja katru piektdienu
izliet vismaz vienu mīlestības asaru un tādējādi vienoties ar Kristu Viņa ciešanās.
Jauniete pievērsās intensīvai lūgšanai, meditācijai un gavēnim. 1479. gadā viņa saklausīja
Dieva aicinājumu uz klosterdzīvi. To īstenot nebija viegli, jo pret klosterdzīvi meitene
izjuta pat nepatiku un vienlaikus viņu ļoti saistīja pasaulīgie prieki. Sekoja divarpus
gadus ilga cīņa gan pašai ar sevi, gan ar tēvu. No vienas puses, tas bija smagu kārdinājumu
un šaubu laiks, no otras – Dieva īpašas klātbūtnes un žēlastības periods. Tad Kungs
viņu atbrīvoja „no Ēģiptes pasaulīgo kārdinājumu varas un ietekmīgā faraona – tēva
rokas”. 1481. gadā Kamilla iestājās klarišu klosterī un saņēma vārdu māsa Battista.
Tāpat kā Kristus upurēja sevi pie krusta koka, tāpat arī māsa pilnībā veltīja sevi
kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Viņa nomira 1524. gada 31. maijā. 1843. gadā pāvests
Gregors XVI viņu pasludināja par svētīgu.
Neraugoties uz to, ka pagājuši 500
gadi, Kamilla Battista joprojām ir spožs paraugs visai Baznīcai un visiem cilvēkiem,
– lasām bīskapa Luidži Padovēzes vēstulē. Viņa atklāj pestīšanas dāvanas lielumu.
Māca, ka Kungs mūs neatbrīvo no šīs pasaules, bet pasaulē, kurā dzīvojam, dāvā pestīšanu.
Turcijas Bīskapu konferences prezidents liecina, ka māsai pietika iekšējā spēka lūgties
par saviem ienaidniekiem un tādējādi naidu pārvērst varonīgā mīlestībā. Viņa atklāj,
cik bagātīgus augļus var nest piedošana tur, kur valda naids un atriebība. Daudzi
Tuvo Austrumu zemju kristieši dzīvo vidē, kur notiek vardarbība. Paši piedzīvo vajāšanas
līdz pat asins izliešanai. Svētīgā Kamilla Battista ir spožs izlīgšanas paraugs –
savā pravietiskajā vēstulē norāda bīskaps Padovēze. Viņš atgādina, ka Tuvo Austrumu
Sinodes tēma par vienotību un liecību nav izvēlēta nejauši. Tādā veidā Benedikts XVI
gribēja pasvītrot, cik ļoti Tuvajos Austrumos ir vajadzīgs miers. Vienā no vispārējām
audiencēm pāvests uzsvēra, ka īstie Baznīcas dzīves un sabiedrības reformatori ir
svētie.
Māsas Kamillas Battistas ģimeni 1501. gadā piemeklēja traģiski notikumi.
Viņas tēvs tika apsūdzēts slepkavībā un no pāvesta Aleksandra VI saņēma ekskomuniku.
Pēc dažiem mēnešiem Valentino hercogs Cēzars Bordža ielenca Kamerino pilsētu un saņēma
gūstā Cēzaru Varano un viņa trīs dēlus. Gan tēvs, gan dēli tika noslepkavoti. Māsa
Kamilla bija spiesta divus gadus pavadīt trimdā. Viņa sekoja Kristum krusta ceļā un
piedzīvoja dziļu iekšēju pārveidošanos. Ar savu dzīvi svētīgā atklāj, ka ciešanas,
kas panestas kopā ar Kristu, kļūst par gaismas un jaunas dzīvības avotu.