Vispārējā nodomā Benedikts XVI aicina ticīgos lūgties: Lai katoļu universitātes
arvien lielākā mērā kļūst par vietām, kurās, pateicoties Evaņģēlija gaismai, būtu
iespējams piedzīvot ticības un prāta harmoniju.
Pāvests savās uzrunās
bieži pievēršas jautājumam par ticības un prāta harmoniju. 2008. gada 17. janvārī
bija paredzēta viņa vizīte Romas universitātē La Sapienza. Tā kā daži studenti
un mācībspēki pret to iebilda un bija gatavi protestiem, tad augstskolas apmeklējums
tika atcelts. Taču visiem tiem, kuri vēlējās tikties ar Benediktu XVI, tika nosūtīts
viņa sagatavotās uzrunas teksts.
Tajā Svētais tēvs norāda, ka universitātes
rašanās pamatā ir cilvēka ilgas iepazīt patiesību. Tā ir kas vairāk par zināšanām.
Patiesības iepazīšanas mērķis ir labuma iepazīšana. Teoloģija un filozofija veido
īpašu dvīņu pāri, kurā viena nevar pilnībā tikt atšķirta no otras, un tomēr, katrai
no tām ir jāglabā savs uzdevums un sava identitāte. Svētā Akvīnas Toma vēsturiskais
nopelns ir tāds, ka viņš izgaismoja filozofijas autonomiju, un līdz ar to arī tiesības
un atbildību, kādas piemīt prātam, kurš darbojas savu spēku robežās. Norobežojoties
no neoplatoniskā domas virziena, kurā reliģija un filozofija bija nesaraujami savijušās
viena ar otru, Baznīcas tēvi stādīja priekšā kristīgo ticību kā īsto filozofiju. Tie
pasvītroja, ka šī ticība atbilst prāta prasībām, veicot patiesības meklējumus. Viņi
mācīja, ka ticība ir „jā” patiesībai. Šajā kontekstā Benedikts XVI uzsver, ka filozofijai
jāprot saskatīt gan savas robežas, gan arī savu lielumu un plašumu. Teoloģijai ir
jāturpina smelties no apziņas bagātībām, kuras tā nav izdomājusi pati, bet kuras to
vienmēr pārspēj un kuras nekad nav iespējams izsmelt ar pārdomu palīdzību. Tieši tāpēc
šīs bagātības aizvien no jauna liek darboties prātam.
Misiju nodomā pāvests
aicina lūgties: Lai Pasaules Misiju dienas svinēšana mums atgādina, ka sludināt
Kristu ir absolūti nepieciešams uzdevums, ar kuru Baznīca aicināta kalpot cilvēces
labumam.
Vēstījumā Pasaules Misiju dienā 2007. gadā Benedikts XVI mudina
visus ticīgos pārdomāt to, cik svarīgs un steidzams šodien ir jaunās evaņģelizācijas
darbs. Pāvests atgādina, ka Baznīcas misijas neizsmeļamais avots ir Kristus. Svētais
tēvs aicina kristiešus atjaunot savu misionāro dedzību. Mudina tos drosmīgi pārvarēt
izaicinājumus un sludināt Evaņģēliju sekularizācijas laikmetā, kurā notiek dziļas
pārmaiņas cilvēka un visas sabiedrības dzīvē. Kristus turpina aicināt gan tā saucamās
senās tradicionālās Baznīcas, gan jaunās ekleziālās kopienas un kustības. Pāvests
aicina šajā sarežģītajā straujo pārmaiņu iezīmētajā laikmetā ar aizvien lielāku atvērtību
uzticēties dievišķajai Providencei. Vienlaikus atgādina, ka misiju darbam jākļūst
aizvien atbilstošākam mūslaiku prasībām. Vēstījumā lasām, ka mūsu mīlestības uz Kristu
mēraukla ir drosme liecināt par Viņu citiem. Tāpēc katram kristietim jāapzinās savu
aicinājumu būt misionāram.