Palermo: pāvests tiekas ar priesteriem, konsekrētām personām un semināristiem
„Jūs esat dzīvie akmeņi. Šajā īsajā, taču piesātinātajā tikšanās brīdī varu apbrīnot
Baznīcas tēlu tās dāvanu daudzveidībā” – sacīja Benedikts XVI, uzrunājot Sicīlijas
priesterus, reliģisko ordeņu locekļus un semināristus. Tikšanās notika 3. oktobra
pēcpusdienā Palermo katedrālē. Dzīvās Baznīcas skaistumu pāvests salīdzināja ar senās
katedrāles skaistumu. Viņš norādīja, ka ir ieradies kā svētā Pētera pēctecis, lai
stiprinātu šīs salas iedzīvotājus ticībā un mudinātu padziļināt vienotību ar Kungu.
Svētais tēvs atgādināja, ka visi esam Kristus Miesas, proti, Baznīcas locekļi. Priesteri,
semināristi un konsekrētās personas ir īpaši aicināti dzīvot ar mīlestībā degošu sirdi,
līdzināties un sekot Kristum, pilnīgi un nesavtīgi veltīt sevi Baznīcai.
Uzrunā
Benedikts XVI pieminēja mafijas upuri – 1993. gadā nežēlīgi noslepkavoto priesteri
Džuzeppi Puļīzi. Viņa sirdī kvēloja īsta pastorālā mīlestība. Dedzīgi kalpoja Dievam
un Baznīcai. Savā darbībā plašu vietu ierādīja jauniešu formācijai. Rūpējās par to,
lai katra kristīgā ģimene īstenotu savu fundamentālo aicinājumu, proti, audzinātu
bērnus ticībā. Šobrīd notiek priestera Puļīzi beatifikācijas process.
Vispirms
pāvests vērsās pie priesteriem un viņiem veltīja savas uzrunas lielāko daļu. Sevišķu
uzmanību pievērsa lūgšanas un Euharistijas nozīmei viņu dzīvē. „Vienmēr esiet lūgšanas
cilvēki, lai tādējādi būtu arī par lūgšanas skolotājiem”, mudināja Svētais tēvs. Atgādināja,
ka tikšanās ar Dievu lūgšanā veldzē un atjauno cilvēka dvēseli. Tā kā dzīvojam steigas
laikmetā, nav viegli pastāvēt un būt uzticīgiem šiem ikdienas tikšanās brīžiem ar
Kungu. „Tomēr mums jābūt pārliecinātiem, ka lūgšanas brīdis ir ļoti būtisks”, pasvītroja
pāvests. „Tajā visefektīvāk darbojas Dieva žēlastība un dara auglīgu priestera kalpojumu.
Mūs pārņem daudzas lietas, taču ja nedzīvojam iekšējā vienotībā ar Dievu, tad nevaram
dot itin neko arī citiem”.
Runājot par Euharistiju, Benedikts XVI atgādināja,
ka tā ir kristīgās dzīves avots un virsotne. Pāvests aicināja priesterus pārdomāt,
kādu vietu viņi ir ierādījuši Euharistijai savā dzīvē, kā viņi gatavojas Svētajai
Misei un kā to celebrē. Vai patiešām mūsu baznīcas ir „Dieva nams”, kur Viņš ar savu
klātbūtni pievelk cilvēkus, kam šodien, diemžēl, pietrūkst Dieva klātbūtnes izjūtas?
– jautāja pāvests.
Benedikts XVI aicināja garīgos ganus pilnībā līdzināties
Kristum un dzīvot ciešā vienotībā ar Kungu, jo no tā ir atkarīgs viņu kalpojuma auglīgums.
Pāvests mudināja priesterus īpašu uzmanību pievērst jauniešiem, plaši atvērt tiem
savu draudžu durvis, lai viņi savukārt savas sirds durvis atvērtu Jēzum. Svētais tēvs
arī atgādināja, ka priesterim nedrīkst būt svešas viņam uzticēto cilvēku ikdienas
dzīves rūpes. Garīgais gans stāv līdzās cilvēkiem, taču – kā priesteris. Viņam jābūt
cilvēkiem ļoti tuvam, pāri visam rūpējoties par viņu pestīšanu. Viņš tiem atklāj jaunās
dzīves apvāršņus un to cerību, kas nekad nepieviļ un uz kuru var droši balstīties.
Reliģisko ordeņu locekļus pāvests mudināja neatlaidīgi un bez kompromisiem
sekot Kristum un tādējādi atklāt pasaulei, cik skaisti ir kalpot Kungam šajā radikālajā
veidā. Semināristus aicināja nesavtīgi atbildēt Kunga aicinājumam un Dieva tautas
gaidām, aizvien vairāk līdzināties Kristum un iegūt nopietnu cilvēcisko, garīgo, teoloģisko
un kultūras formāciju. Svētais tēvs pasvītroja, ka semināra laiks ir „žēlastības laiks”
un mudināja semināristus saglabāt tā brīža prieku un dedzību, kad pirmo reizi sadzirdēja
Kunga aicinājumu un atbildēja ar savu „jā” vārdu.