„Garīgs panākums” un „personīgs panākums” – šādi, pavisam īsos vārdos, tiek raksturots
pāvesta Benedikta XVI ceļojums pa Lielbritāniju. Šie divi izteicieni pieder, respektīvi,
jezuītu tēvam Federiko Lombardi un britu laikraksta The Telegraph žurnālistam
Demianam Tomsonam. Taču kā „panākumu” pāvesta vizīti ir novērtējuši ne tikai šie divi
mediju pārstāvji vien. Līdzīgi to vērtē daudzi starptautiskās masu saziņas līdzekļi,
tai skaitā Internet lappuses. Interesanti, ka šis vērtējums ir pretrunā ar iepriekš
veikto analīzi. Pirms 16. septembra, kad pāvests vēl tikko gatavojās savam ceļojumam
uz Lielbritāniju, tas tika prognozēts kā „problemātisks” un „smags”, bet attieksme
pret pāvesta ierašanos kā „vēsa”, vai „apkarojoša”.
Tagad, pēc Benedikta XVI
atgriešanās Romā, pamatojoties uz četrās dienās uzrakstīto, vislielāko ievērību pelna
saturs, jeb pāvesta sprediķošanas „vēstījums”. Īstenībā, runa ir par vairākiem vēstījumiem.
Taču trīs galvenie ir sekojoši – pirmais, pāvesta teiktais par seksuālajiem pārkāpumiem,
un tai pašā laikā, par svētu priesteru formāciju, kuri citiem var kalpot kā piemērs.
Otrais – svētīgā kardināla Džona Henrija Ņūmena personība. Arī to pāvests ir izvirzījis
kā ticības un svētuma paraugu mūsdienu cilvēkiem. Trešais svarīgākais vēstījums ir
ekumenisms, jo īpaši attiecības ar anglikāņiem, taču liela nozīme tiek piešķirta arī
dialogam ar citām reliģiskajām kopienām.
Šie trīs ir centrālie pāvesta vēstījumi
Lielbritānijai. Tiem var pievienot vēl trīs ļoti būtiskus „vēstījumus”, proti, „laji,
jo īpaši, jaunieši, un viņu izaicinājumi pasaulē, aicinājums iet pret straumi”, „demokrātija,
kas balstās uz ētikas parametriem”, „reliģiju loma un misija sabiedrībā”.
Veicot
plašāku mediju analīzi, var ievērot arī citus tematus, kas četrās dienās ir sasnieguši
plašāku sabiedrību. Tā piemēram, „pāvesta personība”. Daudzkārt ir izcelti Benedikta
XVI personīgie panākumi. No laikrakstu slejām un Internet portāliem parādās mīlēta
un cienīta gana tēls, kuram var uzticēties. Bieži ir ticis izmantots teiciens „tautas
pāvests”. Šeit lielu lomu spēlējusi pāvesta ierašanās Haidparkā. Tieši šis brīdis,
iespējams, visilgāk paliks ļaužu atmiņās.
Mediji pieminēja arī vārdu „protesti”.
Taču pāvesta vizītes laikā šis vārds tika izmantots vienīgi kā atsauce uz atmosfēru,
kas dažās sabiedrības grupās valdīja pirms vizītes, bet kas nekādi neietekmēja ceļojuma
norisi.
Liela vērība tika pievērsta arī pāvesta tikšanās brīžiem ar sabiedrībā
ievērojamām personām – ar karalieni Elizabeti II, ar Kenterberijas arhibīskapu, doktoru
Rovenu Viljamsu, ar premjerministru Deividu Kameronu un ar vairāku reliģiju līderiem.
Visbeidzot,
sasāpējušais „seksuālo pārkāpumu” temats. Mediji vēstīja par pāvesta tikšanos ar pieciem
pārkāpumu upuriem. Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka vizuālajos masu informācijas līdzekļos
šai ziņā netika publicēti attēli. Daudzi preses izdevumi izcēla pāvesta centienus
risināt šo sāpīgo jautājumu ar drosmi un atklātību.